LU konference
Arī Latvijā sabiedrības labklājība un ražošana ir stingri balstīta uz tādiem ārējiem un arī lokāliem faktoriem kā pieejamie ekonomiskie resursi, uzkrātais ražošanas kapitāls un cilvēkkapitāls, kura pārdalē valsts mērogā joprojām vērojama izteikta nevienmērība. Analizējot izaugsmes rādītājus un Latvijas Bankas novērtējumus, var secināt, ka lielāko devumu mūsu valsts IKP dod produktivitāte (līdz 60%) un kapitāls (līdz 50%), bet negatīvu pienesumu sniedzis darbaspēks (līdz -10%). Līdz ar iestāšanos ES un arī globālās finanšu krīzes rezultātā iedzīvotāji atstāja valsti.
Līdzšinējā Latvijas ekonomiskajā politikā uzsvars galvenokārt tika likts uz ekonomikas stabilizācijas jautājumu risināšanu, atstājot novārtā izaugsmes faktorus, t.sk. inovatīvo investīciju veicināšanu. Šāda pieeja ekonomikas transformācijas gados deva pozitīvus rezultātus, bet ilgtermiņā neveicināja investīciju kvalitāti. Tāpēc pašlaik galvenais uzdevums ir meklēt ceļus, kā iegūt un izcelt tautsaimniecības salīdzinošās priekšrocības. Lai piesaistītu investīcijas vēlamajās nozarēs, nepieciešams veicināt inovāciju un uzlabot kapitāla tirgus struktūru. Tam nepieciešamas valsts un privāto uzņēmumu investīcijas. Latvijas ekonomikas vājākais punkts pašreizējā posmā ir uzņēmējdarbības institucionālās vides un nodokļu sistēmas nepilnības, kā arī Latvijas investīciju lēna dinamika, ko var saistīt ar ārējā sektora riskiem un banku piesardzīgo kreditēšanas politiku. Savukārt, veidojot valdības ekonomisko politiku, jāņem vērā, ka valsts var netieši iejaukties ekonomiskajos procesos, radot labvēlīgus ekonomiskos nosacījumus konkurencei. Lai veicinātu Latvijas ilgtspējīgu tautsaimniecības izaugsmi un ekonomikas vīzijas efektīvāku realizāciju, ir īpaši svarīgi attīstīt augsto tehnoloģiju regulējošo ietvaru un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Tautsaimniecības un konkurētspējas izaugsmes stratēģijai lielā mērā jābalstās tehnoloģijās un inovācijās, mazāk - lētā darbaspēkā un zemās resursu cenās. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 07.07.2017.
Līdzšinējā Latvijas ekonomiskajā politikā uzsvars galvenokārt tika likts uz ekonomikas stabilizācijas jautājumu risināšanu, atstājot novārtā izaugsmes faktorus, t.sk. inovatīvo investīciju veicināšanu. Šāda pieeja ekonomikas transformācijas gados deva pozitīvus rezultātus, bet ilgtermiņā neveicināja investīciju kvalitāti. Tāpēc pašlaik galvenais uzdevums ir meklēt ceļus, kā iegūt un izcelt tautsaimniecības salīdzinošās priekšrocības. Lai piesaistītu investīcijas vēlamajās nozarēs, nepieciešams veicināt inovāciju un uzlabot kapitāla tirgus struktūru. Tam nepieciešamas valsts un privāto uzņēmumu investīcijas. Latvijas ekonomikas vājākais punkts pašreizējā posmā ir uzņēmējdarbības institucionālās vides un nodokļu sistēmas nepilnības, kā arī Latvijas investīciju lēna dinamika, ko var saistīt ar ārējā sektora riskiem un banku piesardzīgo kreditēšanas politiku. Savukārt, veidojot valdības ekonomisko politiku, jāņem vērā, ka valsts var netieši iejaukties ekonomiskajos procesos, radot labvēlīgus ekonomiskos nosacījumus konkurencei. Lai veicinātu Latvijas ilgtspējīgu tautsaimniecības izaugsmi un ekonomikas vīzijas efektīvāku realizāciju, ir īpaši svarīgi attīstīt augsto tehnoloģiju regulējošo ietvaru un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Tautsaimniecības un konkurētspējas izaugsmes stratēģijai lielā mērā jābalstās tehnoloģijās un inovācijās, mazāk - lētā darbaspēkā un zemās resursu cenās. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 07.07.2017.
