
Tāpēc atklāts ir jautājums, kur valstij ņemt līdzekļus ceļu sakārtošanai laikā, kad valsts izdevumi turpina pieaugt. Arī plānotā nodokļu reforma īslaicīgi varētu samazināt budžeta ieņēmumus. Kā norādījis satiksmes ministrs Uldis Augulis, pēdējo 25 gadu laikā Latvijas autoceļu remontu deficīts ir sasniedzis četrus miljardus eiro. Nepietiekamā finansējuma dēļ ceļa seguma atjaunošanas un uzturēšanas darbi notiek tikai uz 1. šķiras un galvenajiem valsts autoceļiem, savukārt 2. šķiras ceļiem finansējuma būtiski nepietiek. Saprotamas ir arī ceļu būvniecības uzņēmumu bažas par to, ka valstī nav izveidots stabils finansēšanas modelis, kas spētu nodrošināt prognozējamu un pastāvīgi pieaugošu autoceļu pārvaldīšanas, uzturēšanas un renovācijas finansējumu.
Lai mazinātu autoceļu remontu deficītu, ir jāatjauno neatkarīgs Valsts autoceļu fonds ar stabilu ikgadēju finansējuma palielinājumu. Tas varētu būt pamats ilgtermiņa valsts politikai autoceļu remonta deficīta mazināšanā. Nav atbalstāms Satiksmes ministrijas amatpersonu ierosinājums izmantot finansējumam otrā un trešā pensiju līmeņa fondu līdzekļus. Iespēja nopelnīt no ieguldījumiem ceļu būves nozarē ir maza, tāpēc ienesīgums iedzīvotājiem no pensiju fondiem var samazināties.
Autoceļu būvniecībai ir sezonāls raksturs, tāpēc jāuzlabo iepirkuma procedūras, lai darbus varētu uzsākt jau pavasarī, neatliekot to uzsākšanu uz vasaras mēnešiem. Finansējuma nestabilitātes dēļ apgrūtināta ir arī kvalificētu strādnieku piesaiste un noturēšana. Iepirkumā pats svarīgākais ir noskaidrot veicamo darbu pretendentu, kas spēj darbus veikt kvalitatīvi un laikā.
Tāpēc būvniecības laikā ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvu būvdarbu uzraudzību, pieaicinot pieredzējušus, sertificētus, godprātīgus, attiecīgi labi atalgotus nozares speciālistus. Tā pasūtītājs varēs ietaupīt līdzekļus, iegūstot kvalitatīvu gala produktu ar ilgāku kalpošanas laiku. Publicēts "Dienas Biznesā" 20.04.2017.