Akadēmiskais centrs
Neraugoties uz to, tikai sākotnēji izskatās, ka kontroļu ir pietiekami daudz: zvērināts revidents, Valsts kontrole un vēl iespējama pašas domes iekšējā revīzijas komisija, atsevišķās pašvaldībās ir ieviesta un darbojas vai daļēji darbojas arī iekšējā audita struktūrvienība. Tomēr, lasot pārskatus, nākas secināt, ka kontrolēm trūkst kvalitātes, jo gadu no gada daudzu pašvaldību pārskatos tiek konstatēta virkne neatbilstību. Oktobra sākumā Valsts kontrole publicēja 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. Ziņojumā ir secināts, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad dažos gadījumos tika konstatētas neatbilstības, kas liecina, ka zvērināts revidents nav veicis pietiekamu darbu. Problēmu jomas 2016.gadā bijušas: pamatlīdzekļu uzskaites nepilnības, neatbilstoša grāmatvedības politika un iekšējā kontrole un projektu finansējuma pārvalde. Salīdzinājumam - par 2013.gada pārskatiem zvērināti revidenti snieguši 100 atzinumus bez iebildēm, un tikai viens bijis negatīvs, savukārt šajā gadā Valsts Kontrole par 17 no 29 pašvaldību pārbaudēm paudusi viedokli, ka gada pārskatā sniegtā informācija nav patiesa, salīdzināma, nozīmīga, saprotama vai pilnīga.
Vērtējot situāciju, ka pašvaldībās nestrādā viens grāmatvedis, kā tas mēdz būt komercsabiedrībās, ir būtisks jautājums - grāmatvedības uzskaites kvalitāte. Taču ne mazāk būtisks jautājums ir zvērinātu revidentu un viņu palīgu darba kvalitāte paaugstinātas darba intensitātes apstākļos, kad vienlaicīgi ir jāgatavo un jāpārbauda vairāki desmiti dažādu dokumentu un pārskatu, bet ne visiem tas izdodas vienādi labi.
Jācer, ka visi konstatētie būtiskie trūkumi revidentu darbā ir jau novērsti un nākamo pārskatu revīzijās nekādu aizķeršanos nebūs nedz grāmatvežiem, nedz revidentiem, jo būs jātiek skaidrībā ar grozījumiem nodokļu aprēķinos, kas stāsies spēkā 2018. gadā.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 10.11.2017.
