LU konference
Padomju laikā šeit tika atvērtas savienības nozīmes rūpnīcas, darbojās lieli kolhozi, iebrauca jauni speciālisti. Pašlaik katrai valstij pašai jārūpējas, pat jācīnās par savām interesēm, jo mūsu labi izglītotie jaunieši ir ļoti gaidīti citās valstīs, kur piedāvā konkurētspējīgāku atalgojumu. Latgalē šī problēma ir īpaši akūta, jo reģionā ir vislielākais negatīvais dabiskais pieaugums. Lai cilvēkus varētu noturēt, nepieciešams nodrošināt darbu ar līdzvērtīgāku atalgojumu, tāpēc Latgales pašvaldībām kopā ar valdību ir jādomā par darba vietu radīšanu. Kas ir Latgales stiprākas puses, kas jau pašlaik dod vislielāko pienesumu IKP? Nozares griezumā vislielākais apgrozījums ir uzņēmumiem, kas strādā enerģētikā, tirdzniecībā, transportā, loģistikā un pārvadājumos, kā arī pārtikā un būvniecībā. Lai veicinātu arī turpmāku šo nozaru attīstību, jārada konkurētspējīga vide. Reģionā darbojas divas speciālās ekonomiskās zonas. Rēzeknes speciālā ekonomiska zona (RSEZ) darbojas jau 20 gadus, bet Latgales SEZ sāka darboties tikai šogad. SEZ piesaista uzņēmējus ar nodokļu atlaidēm: līdz 80% uzņēmuma ienākuma nodoklim un līdz pat 100% nekustamā īpašuma nodoklim. Lai tās saņemtu, komersantam ir jāstrādā ar peļņu, jāiegulda ražošanas un infrastruktūras attīstībā. Tomēr ar SEZ atvēršanu vien ir pamaz, ārvalstu un vietējie investori ir jāuzrunā un jāieinteresē atnākt tieši uz šo reģionu, un tas ir ļoti liels un atbildīgs darbs, kurš jāveic vietējām pašvaldībām kopā ar valdību. Pirmais solis jau ir sperts - šogad maijā valdība parakstīja līgumu par ieguldījumu veikšanu Latgales SEZ teritorijās, jo līdz šim LSEZ strādājošo uzņēmumu skaits bija ļoti mazs. Cerams, ka šī valdības iniciatīva kalpos par stimulu Latgales nākotnes attīstībai.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness"14.09.2017.
