Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātes (EVF) pētnieki veikuši pētījumus, kas vien retajam neliks aizdomāties par to, kāda mūs sagaida nākotne. Vēloties piedzīvot strauju izaugsmi, valstij, iespējams, jau tuvākajā laikā nāksies saskarties ar politikā tik ļoti nepopulārajiem lēmumiem – pensijas vecuma paaugstināšana, migrācijas politikas ieviešana. Iespējams, pētījumi liks cilvēkiem sevi profesionāli attīstīt, mācoties jaunas valodas un apgūstot jaunas prasmes. Pētījumu „triloģija” ļauj mēģināt ieskatīties mūsu valsts nākotnē un izdarīt svarīgas izvēles.

Pērnā gada oktobrī dienas gaismu ieraudzīja trīs savstarpēji saistīti pētījumi: „Par nākotnē stratēģiski pieprasītākajām prasmēm Latvijā”, „Par iedzīvotāju novecošanos ietekmi uz nākotnes prasmju piedāvājumu” un „Par darbaspēka profesionālo mobilitāti”. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas (EM) pasūtīto pētījumus veica četru pētnieku komanda no LU EVF: Sandra Jēkabsone, Dr.ekon., asociētā profesore, Edgars Brēķis, Dr.ekon., asociētais profesors, Edgars Kasalis, Dr.ekon., profesors, un Kārlis Purmalis, Dr.ekon., docents. Par pētījumiem un to pienesumu LU portāls sarunājās ar vienu no pētījumu autorēm - Sandru Jēkabsoni. Zaļš skats Āzijas virzienā Pētījumu mērķis bija sniegt ekonomikas struktūrpolitikas veidotājiem plašāku informatīvo bāzi par Latvijas darba tirgus procesiem un galvenajiem nākotnes izaicinājumiem, kas saistīti ar iedzīvotāju novecošanos, prasmju pieprasījuma strukturālām izmaiņām un darbaspēka atbilstību un spēju pielāgoties darba tirgus prasībām. Pētījumu „triloģijas” pirmais veiktais pētījums bija „Par nākotnē stratēģiski pieprasītākajām prasmēm Latvijā”. Pētījuma laikā pētnieki identificēja prasmju un profesiju izmaiņu ietekmējošus faktorus un to attīstības virzienus gan Latvijā, gan citās valstīs; novērtēja Latvijas tautsaimniecības attīstības alternatīvas un iezīmēja tautsaimniecības nozares īpatsvaru, kā arī analizēja iespējamās izmaiņas darbaspēka prasmēs un kompetencēs. Latvijas tautsaimniecības attīstības ilgtermiņa scenāriji veidoti, balstoties uz diviem tautsaimniecības attīstības ietekmējošie faktoriem. Pētnieki analizēja iespējamos tautsaimniecības attīstības scenārijus, kas ļāva iezīmēt nākotnē darba tirgū nepieciešamās prasmes. Pētnieki secinājuši, ka viens no svarīgākajiem faktoriem būs spēja sazināties 2-3 svešvalodās, tai skaitā jāzina Āzijas valstu valodas. Jēkabsone norāda, ka jau tagad Skandināvijas valstīs jaunieši apgūst ķīniešu valodu un tas ir virziens, kas jāattīsta Latvijā, jo „Ķīna tūlīt apsteigs ASV un ieņems dominējošo vietu pasaules ekonomikā”. Kā svarīgas nepieciešamās prasmes vēl minamas tās, kas saistītas ar „zaļās ekonomikas” sektoriem. Profesore skaidro, ka sabiedrības domāšana visā pasaulē mainās un arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību tam, kā viņi varētu dzīvot dabai draudzīgi. Jēkabsone atzīmē, ka pieprasītas būs arī „soft” prasmes, tas ir, spēja komunicēt. Jau tagad ārzemju eksperti norāda, ka trūkst augsta līmeņa speciālistu, kas pārzina svešvalodas, spēj strādāt dažādās vidēs un kultūrās. Tāpat saglabāsies nepieciešamība pēc cilvēkiem, kas spēs strādāt ar jaunākajām tehnoloģijā. Pētnieki lēš, ka paredzams būtisks pieaugums pēc medicīnas un veselības aprūpes darbiniekiem, inženieriem un citiem tehniskās nozares speciālistiem. Savukārt tiek prognozēts, ka samazināsies pieprasījums pēc darbaspēka mazkvalificētās profesijās ar pamatizglītības līmeni. To var skaidrot ar tehnoloģiju attīstību, jo nākotnē arī vienkāršo profesiju pārstāvjiem būs jāprot rīkoties ar dažādām tehniskām palīgierīcēm. Migrācija uz novecošanās rēķina Otrais pētnieku veiktais pētījums ir „Par iedzīvotāju novecošanos ietekmi uz nākotnes prasmju piedāvājumu”.  Jēkabsone skaidro, ka jau tagad pakalpojumu sniedzējiem jāsāk orientēties uz cilvēku grupu, kas ir vecumā virs 65 gadiem, jo ievērojami mainīsies sabiedrības struktūra. „Viņu būs daudz, šobrīd tie ir aktīvākie vēlētāji. Mēs zinām, ka partijas ļoti aktīvi strādā ar šo grupu, bet nākotnē ar šo grupu būs jāstrādā visiem uzņēmējiem. Jau tagad par to jādomā – kas būtu tāds, kas būtu viņiem saistošs,” – tā profesore. Pētniece skaidro, ka šajā pētījumā viņa ar kolēģiem veidoja alternatīvas demogrāfijas prognozes. „Pēc mūsu pirmajām prognozēm 2030. gadu Latvija izskatījās ļoti bēdīga, jo mēs nevaram izmainīt dzimstības koeficentu, kāds tas ir – tāds ir. Protams, matemātiski mēs to varam izmainīt, bet tam nav pamata, jo Latvijā tas nekad vēsturiski nav bijis augsts,” stāsta profesore. „Skaidrs, ka iedzīvotāju skaits samazināsies ļoti strauji. Mēs esam viena no valstīm, kur šis iedzīvotāju skaits katastrofāli samazinās.” Vienīgais, kas šo situāciju varētu mainīt, ir politiski nepopulārā tēma – migrācija. „Ja mēs to nedarīsim, tad vispār mums iedzīvotāju skaits būs zem pusotra miljona,” norāda Jēkabsone un piebilst, ka paši pētnieki bijuši šokā par pētījuma sākotnējiem rezultātiem. Profesore skaidro, ka politikas veidotājiem jāsāk runāt par migrācijas politiku: „Jābūt izvēlei – vai mēs gribam kā ir Vācijā, Francijā? Kā tur izskatās iedzīvotāju etniskais sastāvs? Vai mēs gribam sev tādu nākotni? Ja nē, tad mums jārēķinās ar kaut ko citu – lēnāku izaugsmi. Tas viss atkarīgs no diskusijas, kas sabiedrībai ir pieņemamāks. ” Līdz ar sabiedrības struktūras maiņu palielināsies valsts sociālā budžeta slogs. Profesore pieļauj, ka valstij būs jāceļ pensijas vecums, jo šobrīd pensijas vecuma cilvēku ekonomiskā aktivitāte ir ļoti zema, „bet nākotnē bez viņiem nebūs iespējams” nodrošināt tādus IKP pieauguma tempus, kas nepieciešami valsts attīstībai, lai Latvija sasniegtu ES vidējo līmeni. Iedzīvotāju novecošanās arī ietekmēs darbinieku trūkumu dažādās profesijās, jo novecošanās ietekme galvenokārt skar zemākas kvalifikācijas profesiju grupas ar atbilstoši zemāku atalgojuma līmeni un zemu motivāciju gados jauniem strādniekiem un speciālistiem iesaistīties atbilstošās profesijās vai specifiskās profesiju grupās, piemēram, tirgus lauksaimniecības strādnieki, apkopēji, atkritumu savācēji u.c. Profesore norāda, ka jaunieši neizvēlas iepriekš minētās profesijas dažādu iemeslu dēļ, tai skaitā zemā atalgojuma, nepopularitātes un darba grūtuma dēļ. Pētnieki norāda, ka pietrūks darbinieku arī atsevišķās vidēji augstas un augstas kvalifikācijas grupās, piemēram, veselības un medicīnas nozares darbinieki. Mobils atalgojums Pētījumu „triloģijas” noslēdzošais pētījums ir „Par darbaspēka profesionālo mobilitāti”, ko profesore raksturo kā „vislielāko izaicinājumu”. Ar profesionālo mobilitāti tiek saprasts tas, ka darbinieki pārvietojas no vienas profesiju grupas uz citu. Pētniece skaidro, ka tā var būt gan augšupejoša, kad darbinieks pakāpjas par karjeras kāpnēm, gan lejupejoša, gan arī tāda, kad darbinieks nomaina savu profesiju uz pavisam citu. Pētījuma ietvaros pētnieki izstrādāja profesiju grupu savstarpējās līdzības analīzi un radniecības pakāpes novērtējumu, kas atspoguļots profesiju „Līdzības matricā”. Matricā ir redzams, no kuras profesijas uz kuru cilvēki pārvietojas. Pētnieki izveidoja „top10” sarakstu ar profesijām, kur ir vērojama augstākā un zemākā mobilitāte, tai skaitā, izšķirot, vai mobilitāte ir iekšēja, kad cilvēks pārvietojas vienas profesiju grupas ietvaros, piemēram, no žurnālista uz redaktoru, vai ārēja, kad cilvēks maina savu profesiju, piemēram, no pārdevēja uz automehāniķi. Visaugstākā iekšējā mobilitāte vērojama starp veikalu pārdevējiem un preču demonstrētājiem, finansu un tirdzniecības speciālistiem, celtniekiem. Savukārt viszemākā iekšējā mobilitāte ir stikla un keramikas apdedzināšanas operatoriem, koksnes apstrādes mašīnu operatoriem un ķīmiskās produkcijas ražošanas iekārtu operatoriem. Tātad pirmajā gadījumā darbinieki maina darbavietas profesiju ietvaros, savukārt otrajā gadījumā notiek vismazākā darbinieku rotācija. Savukārt visaugstākā ārējā mobilitāte vērojama celtniekiem, veikala un preču demonstrētājiem un finansu un tirdzniecības speciālistiem. Viszemākā ārējā mobilitāte vērojama matemātiķiem, iespieddarbu operatoriem un kuģu komandām. Trešā pētījuma ietvaros pētnieki secinājuši, ka vienkāršo profesiju grupas īpatnība laika posmā no 2002. līdz 2010.gadam ir augsta iekšējā un starpgrupu mobilitāte. Grupas iekšējā mobilitāte atsevišķām profesijām liecina to, ka nepieciešamās vienkāršās un fiziskas darba prasmes ļauj brīvi mainīt profesiju grupas ietvaros. Jēkabsone norāda, ka mobilitātes iemesls un nozīmīgs ietekmējošais faktors visās nozarēs Latvijā ir atalgojuma līmenis, tātad cilvēki maina darbavietu tieši darba atalgojuma dēļ. Valsts un akadēmiskā personāla sinerģija Teju gadu pēc pētījumu publicēšanas Jēkabsone norāda, ka viņa un kolēģi nav „aizšāvuši greizi”. „IKP pat ir augstāks, nekā mēs cerējām. Bažas ir par nākotni. Ārējā vide [notikumi Ukrainā - K.Ž.] šobrīd ir ļoti satraucoša, skaidrs, ka tas ietekmēs nākotni. Tautsaimniecības struktūra nav vienas dienas vai gada jautājums,” – tā profesore. Tā kā pētījums bija pasūtīts, tad pasūtītājs bija uzlicis diezgan „stingrus rāmjus”, kuru ietvaros pētniekiem bija jādarbojas. Viņa smej, ka vēlreiz neuzņemtos veikt šo pētījumu: „Piekritām, jo nebijām izlasījuši darba uzdevumus. Darba tirgus? Tur jau nekas tāds nav. Kad sākām lasīt un iedziļināties, ko tiešām vēlas pasūtītājs...” Profesorei šobrīd nav sajūtas, ka politikas veidotāji ņemtu vērā pētnieku pētījumus, taču piebilst, ka interesi tie izraisīja. Pētnieki aicināti gan uz Saeimu, gan Tautsaimniecības padomi. Sadarbība ar EM pētījumu gaitā bija ļoti aktīva. Noritējušas dažādas diskusijas. Normunds Ozols, EM Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs, norāda, ka starp LU pētniekiem un EM veidojās sinerģija. Viņš skaidro, ka LU pētnieki lielā mērā apstiprināja tendences, ko prognozēja ministrija. „Es domāju, ka tas ir svarīgs posms, ka ne tikai mēs kā ministrija skatām šos jautājumus, bet arī akadēmiskā vidē šīs tendences tiek apliecinātas,” – tā Ozols. Pētnieku un ministrijas sadarbību apliecina arī tas, ka EM Informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm ir iekļautas pētnieku atziņas. Ozols skaidro, ka pētnieku darbs apstiprināja vairums ministriju atziņu, „kas, protams, mums deva papildu argumentus, ka šīs tendences ir vairāk vai mazāk pareizas un tās rekomendācijas, ko mēs katru gadu sagatavojam Ministru kabinetam nav tikai vienpusējs skatījums”. EM ministrijas pārstāvis norāda, ka pētnieki sniedza alternatīvu skatījumu uz dažādām lietām. Nav tā, ka ministrijas un pētnieku atziņas „globāli atšķirtos”, Ozols min piemēru, ka ministrijai un pētniekiem bija atšķirīgs skatījums uz demogrāfijas tendencēm Latvijā. Pētījuma pasūtītājs – LR EM ar Eiropas Sociālā fonda programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” finansiālu atbalstu. Pētījuma sagatavošanā izmantotas SIA „Dorus” veiktās Latvijas un ārvalstu tautsaimniecības ekspertu un darba devēju aptaujas. Pētījumu izpildes termiņš – no 2011. gada augusta līdz 2013. gada oktobrim. Informācijai: EM Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm Par publikāciju ciklu „Pētījums” Latvijas Universitāte ir lielākā augstākās izglītības iestāde Latvijā, un tajā ir koncentrēts mūsu valsts vadošais studiju un pētniecības potenciāls dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Turklāt ikviens Universitātes pētnieka atklājums, sasniegums un veikums zinātnes lauciņā virza Alma Mater pretī mērķim – kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti. Lai gūtu priekšstatu par to, ko dara un sasnieguši pētnieki Universitātes fakultātēs un institūtos, 2012. gada nogalē uzsākts publikāciju cikls „Pētījums”. Turpmāk katru mēnesi Latvijas Universitātes portālā publicēsim stāstu par kādu no pētījumiem. Latvijas Universitātes zinātniskais potenciāls dod ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā!

Dalīties