Kristīne Rozīte: Sīkums, bet nepatīkami

Detalizēti aplūkojot īstenotās nodokļu reformas rezultātus, ir skaidri redzams, ka nodokļu aprēķinu formulas ir kļuvušas sarežģītākas, bet rezultāts - mazāk prognozējams. Tikai daži piemēri. Ja līdz 2018.gadam UIN likme bija 15% no koriģētās peļņas plus 10% IIN, peļņu izmaksājot dividendēs, tad pirmajā mirklī liekas, ka jaunā vienotā UIN likme 20% no bāzes radīs lielāku stimulu uzņēmumam gūt peļņu, kas var tikt sadalīta dividendēs tā īpašniekiem. Tomēr pats aprēķina algoritms nav tik vienkāršs. Izrādās - UIN aprēķinam izmantotā bāze vispirms ir jādala ar 0,8 un tikai tad jāaprēķina 20% uzņēmuma ienākuma nodoklis. Diemžēl pamatojums, kāpēc šāds koeficents būtu jāizmanto un kā ir tikusi noteikta tā vērtība, netiek sniegts. Daudz ir ticis runāts par IIN progresivitātes pozitīvo ietekmi uz nevienlīdzības mazināšanu un solidaritātes principa īstenošanas nepieciešamību. Tomēr, skatot jaunos nodokļu aprēķinus, nav skaidrs, kāpēc tiek mainīti arī aprēķināšanas pamatprincipi, tos padarot sarežģītākus un necaurskatāmākus. Pirmkārt jau neapliekamā minimuma aizmugurēja noteikšana katram darba ņēmējam, izmantojot VID prognozi, kas balstās uz iepriekšējiem personas ieņēmumiem, bet gada beigās veicot tā patiesā apmēra aprēķinu. Tas nozīmē, ka, pieaugot darba apmaksai, gada beigās būs ļoti iespējama situācija, kad cilvēkam būs papildus jānomaksā IIN. Darbiniekam nepastāvēs iespēja arī ātri veikt savu plānoto ienākumu aprēķinu, balstoties uz esošajām nodokļu likmēm. Interesantas izmaiņas ir piedzīvojis arī darba algas aprēķina algoritms, kas paredzēts personām, kas nodarbinātas vairākās darba vietās - tā maiņas rezultāts ne tikai sarežģīs grāmatvežu darbu, bet arī palielinās IIN nodokļu aprēķina rezultātu. Ja līdz 2018.gadam pirms IIN aprēķina kā izdevumi tiks atņemta darba ņēmēja maksājamā VSAOI summa, tad nākamgad IIN tiks aprēķināts no visas atalgojuma summas, pēc tam to koriģējot par 20% no aprēķinātās VSAOI summas. Rezultātā darbiniekam izmaksātā summa samazināsies par 0,5%, bet IIN palielināsies par 1,5%. Šādi it kā sīkumi nerada pārliecību par īstenotās nodokļu reformas patiesajiem mērķiem un tās prognozēto rezultātu. Turklāt, jo sarežģītāka sistēma, jo vairāk resursu būs nepieciešams tās pārraudzībai. Tāpēc tā varētu izrādīties ne tuvu tik efektīva, kā solīts, jo tās administrēšana patērēs vairāk, nekā dos solītie ieguvumi.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 26.10.2017.