Akadēmiskais centrs
Lai novērstu šīs negatīvās izpausmes, dažādās valstīs ir ieviests un tiek piemērots lielo dalīšanās platformu aktivitāšu regulējums. Dalīšanās ekonomikas «caursites» (disruptive) potenciālu vislabāk raksturo 2008. gadā ASV radītā starppersonu tūristu naktsmītņu dalīšanās platforma Airbnb, kuras piedāvājumi jau vairākus gadus veiksmīgi konkurē ar tradicionālajām tūrisma mītnēm visā pasaulē. Airbnb naktsmītnes kopš 2010. gada tiek piedāvātas arī Latvijā, turklāt, pieauguma temps ir ļoti straujš: piemēram, Rīgā 2010. gadā tūristiem tika piedāvāta tikai viena naktsmītne, 2017. gada beigās 721 izīrētājs piedāvāja 1380 naktsmītnes. Dati parāda, ka Airbnb platformas piedāvājums veido ievērojamu konkurenci Rīgas tradicionālo komerciālo tūrisma mītņu sektoram. Jāatzīst gan, ka šī konkurence ir izdevīga tūristiem, jo, maksājot mazāk par naktsmītni, viņi var novirzīt šo ietaupījumu citu pakalpojumu iegādei vai arī uzturēties ceļojumu galamērķī ilgāk.
Dalīšanās ekonomikas izpausmes saņem kritiku ne tikai par negodīgas konkurences radīšanu, kas samazina ieņēmumus tradicionāliem sektoriem un līdz ar to ieņēmumus valstij vai pilsētai nodokļu vai nodevu veidā. Tiek norādīts arī uz citiem negatīviem aspektiem, piemēram, ilgtermiņa īres tirgus piedāvājuma samazināšanos un īres cenu celšanos, ko īpaši izjūt pilsētas ar ierobežotu dzīvokļu īres tirgu. Pastāv arī patērētāju drošības riski, kas var izpausties kā neatbilstība ugunsdrošības, higiēnas un personiskās drošības prasībām. Izīrējot dzīvokļus tūristiem, var ciest arī vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāte, ko izraisa gan tūristu uzvedība, kas balstīta uz atpūtu un izklaidi, gan mainīgie dzīvokļu īslaicīgie īrnieki, kas rada nedrošību vietējos iedzīvotājos. Dažādu valstu valdību un pašvaldību reakcija uz šiem jaunajiem biznesa modeļiem ir atšķirīga, sākot no proaktīvas darbības, iestrādājot biznesa modeļu īstenošanas regulējošos noteikumus normatīvajos aktos un sadarbojoties ar globālajām platformām vai pat aizliedzot to darbību savā teritorijā, līdz nogaidošai nostājai, novērojot, kā izpaudīsies dalīšanās ekonomikas biznesa modeļu iekļaušanās tradicionālajā biznesa vidē. Piemēram, lai pasargātu īres dzīvokļu tirgu no nesamērīga īres cenu pieauguma un piedāvājuma samazināšanās, Bavārijā, Vācijā, no 1. jūlija stājās spēkā likums, kurš paredz līdz pat 500 tūkst. EUR (iepriekš 50 tūkst. EUR) soda naudu tiem nelegālajiem izīrētājiem, kuri savā īpašumā esošu dzīvokli izīrē tūristiem ilgāk nekā astoņas nedēļas gadā. Savukārt Berlīnē jau kopš 2014. gada darbojas dzīvojamo platību neatbilstošas lietošanas aizlieguma (Zweckentfremdungsverbot) likums, kurš paredz līdz 100 tūkst. EUR sodu tiem īpašniekiem, kuri ar komerciāliem mērķiem savu dzīvojamo platību izīrē tūristiem, neatbilstoši likuma prasībām. Likums paredz, ka tūristiem drīkst izīrēt ne vairāk par pusi no dzīvojamās platības vai arī atvaļinājuma laikā visu dzīvojamo platību, bet par konkrētajai vietai atbilstošu īres cenu.
Latvijā iztrūkst tiesiskā regulējuma un valdības definētu skaidru noteikumu gan dalīšanās platformām, gan vietējiem platformu dalībniekiem. Iztrūkstošie noteikumi vai to nepietiekamais skaidrojums rada piedāvātāju -privātpersonu «ieslīdēšanu» pelēkajā zonā, piedāvātāju ļaunprātīgu esošās situācijas izmantošanu, kas veido negodīgu konkurenci tradicionālām biznesa formām, kā arī rada zaudējumus valstij nesamaksāto nodokļu veidā. Ir jāizstrādā skaidri noteikumi, kam un pie kādiem nosacījumiem ir atļauts piedāvāt savus pakalpojumus dalīšanās ekonomikas ietvaros un atbilstoši kontroles mehānismi, lai novērstu nelegālo uzņēmējdarbību un negodīgas konkurences aktivitātes, kā arī pārraudzītu privāto pakalpojumu sniedzēju darbību atbilstību prasībām.
Latvijā iztrūkst tiesiskā regulējuma un valdības definētu skaidru noteikumu gan dalīšanās platformām, gan vietējiem platformu dalībniekiem.
Publicēts laikrāstā "Dienas Bizness" 19.01.2018.
, dalīšanos ar automobiļiem (Uber, Blablacar), naktsmītnēm (Airbnb, Couchsurfing) u.c. Lielākā daļa mūsdienu dalīšanās ekonomikas izpausmju ir radušās kā risinājums iztrūkstošiem, grūti pieejamiem, salīdzinoši dārgiem pakalpojumiem, samazinoties patērētāju uzticībai korporatīvajiem piedāvājumiem, kā arī globālās finanšu krīzes periodā. Dalīšanās ekonomika šobrīd visstraujāk attīstās starppersonu jeb t.s. peer-to-peer darījumu ietvaros, izmantojot atbilstošas tiešsaistes platformas. Dalīšanās ekonomikas platformu piedāvājumu izmantošana pasaulē ir kļuvusi par tūristu ikdienu un ceļošanas neatņemamu sastāvdaļu. Straujā Airbnb un Uber izplešanās pasaulē ir radījusi diskusijas par šāda biznesa modeļa pozitīvajām un negatīvajām izpausmēm, piemēram, to ietekmi uz tradicionālo izmitināšanas vai taksometru biznesu, nelegālās uzņēmējdarbības veicināšanu, apejot vietējos noteikumus par uzņēmējdarbības statusa piemērošanu, uzņēmējdarbības īstenošanu, patērētāju un darba ņēmēju aizsardzību.){kind=link}