Aicina uz LU 72. konferences plenārsēdi „Ekonomika. Vadība. Demogrāfija”

Centrālās Statistikas Pārvaldes (CSP) priekšniece Aija Žīgure savā referātā „Pieaugošā statistisko datu nozīmība uzņēmējdarbības attīstības analīzē” stāstīs par to, kā oficiālā statistika ievērojami palielina dažādu datu apjomus, izstrādā jaunus indikatorus, tādejādi aptverot arī jaunas ekonomiskās parādības, kuras raksturīgas ekonomikas globalizācijas apstākļos. Kvalitatīva statistiskā informācija ir investīcija, kura ir noderīgs atbalsts vērtējot un plānojot ekonomikas izaugsmi valsts un uzņēmumu līmenī. Ziņojumā tiks analizēta kvalitatīvu statistisko datu nozīmība dažādu ekonomikas aspektu analīzē, kā arī pieprasījuma pēc statistiskajiem datiem izmaiņas atbilstoši ekonomisko procesu attīstībai un to pētniecībai. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists Dr.oec. Oļegs Krasnopjorovs referātā „Lielceļš, purvs vai migla? Makroekonomisko rādītāju un ekonometrisko pētījumu rezultātu neviennozīmīgā interpretācija” runās par to, ka ekonomika ir ne tikai zinātne, bet arī māksla. Tāpēc interpretācijai ir ne mazāka nozīme kā pašiem makroekonomiskiem datiem un ekonometriskiem pētījumiem. Interpretācijas purvā mēdz iegrimt arī pasaules slavenie ekonomisti, skaidrojot, kāpēc vidējā alga Latvijā (oficiāli) nesamazinājās krīzes laikā. Dažreiz ir jāizvēlas starp tehniski nevainojamo modeli ar nepietiekamu ekonomikas teorijas pamatojumu un uz ekonomikas teoriju balstīto modeli ar ekonometriskiem trūkumiem, un šī izvēle mēdz noteikt pētījuma rezultātu. LR Finanšu Ministrijas Eiro projekta vadītāja Dr.oec. Dace Kalsone ziņos par Latvijas pieredzi eiro ieviešanā, kas pēc tā struktūras un organizācijas bija ļoti nozīmīgs projekts Latvijas mērogā. Raitais nobeigums ļauj secināt, ka Latvijā spējam efektīvi īstenot arī liela formāta projektus. Koordinētā sadarbība starp daudzajām valsts, pašvaldību un privātā sektora pusēm, kur lielu lomu spēlēja arī nevalstisko organizāciju un neskaitāmo konkrēto uzņēmēju un iedzīvotāju atbalsts, bija pamats tam, lai eiro ieviešana būtu sekmīga. Iestājoties eiro zonā, esam teikuši, ka nebūsim kluss partneris, spēsim ieiet tajā līmenī, kas prasa Latvijas un Eiropas ciešāku vērtību simbiozi, debašu kultūru, diplomātiju un galvenais - nozaru attīstības izpratni. EVF mācībspēki ir noslēguši apjomīgu pētījumu par Latvijas darba tirgus problēmām un nākotnes izaicinājumiem. Asoc. prof. Dr. oec. Edgars Brēķis, asoc. prof. Dr. oec. Sandra Jēkabsone, prof. Dr. oec. Edgars Kasalis, doc. Dr. oec. Kārlis Purmalis iepazīstinās ar pētījuma rezultātiem par nākotnē stratēģiski pieprasītākajām prasmēm, par iedzīvotāju novecošanās ietekmi uz nākotnes prasmju piedāvājumu Latvijā un darbaspēka profesionālo mobilitāti. Autori īpašu uzmanību pievērsa arī darbaspēka piedāvājuma pusei, noskaidrojot pašreizējās nesabalansētības faktorus, virzienus prasmju piedāvājuma dinamiskai attīstībai, izglītības un mūžizglītības nozīmei. Kādi ir veicamie pasākumi, kas varētu mazināt neatbilstības negatīvās sekas un veicināt tautsaimniecības efektivitāti nākotnē? Par šiem un citiem sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem būs iespēja diskutēt ikvienam plenārsēdes dalībniekam. LU 72. Konferences programma Ekonomikas un vadības fakultātē pieejama šeit.