Promocijas darbu par tēmu "Uz rezultātu orientētu vadīšanas pieeju izmantošana augstskolās Latvijā" aizstāvēs Dita Štefengagena

Darba zinātniskais vadītājs: Dr.phil., asoc.profesors Voldemārs Bariss Recenzenti: Andris Grīnfelds, Dr.phys., profesors, Latvijas Universitāte Baiba Rivža, Dr.habil.oec., profesore, Latvijas Lauksaimniecības Universitāte Karine Oganisjana, Dr.paed., asoc. profesore, Rīgas Tehniskā Universitāte   Dita Štefenhagena, promocijas darbs „Uz rezultātu orientētu vadīšanas pieeju izmantošana augstskolās Latvijā”. Pētījums aktualizē nepieciešamību efektīvāk pielietot jaunas vadīšanas pieejas augstskolu institucionālajā vadīšanā, orientējot tās uz rezultātu sasniegšanu. Ekonomiskā krīze, publisko resursu samazināšanās, negatīvās tendences demogrāfijā, jauni akcenti augstākās izglītības politikā, kā arī straujā globalizācija un pieaugošā konkurence ir galvenie faktori, kas noteikuši nepieciešamību izmantot uz rezultātu orientētas vadīšanas pieejas (stratēģiskās, kvalitātes un veiktspējas vadība) augstskolu institucionālajā vadīšanā. Promocijas darba mērķis: izpētīt veicinošos un kavējošos faktorus uz rezultātu orientētu vadīšanas pieeju izmantošanā augstskolās, un noteikt nepieciešamās izmaiņas institucionālās vadīšanas pilnveidei. Pētījuma objekts: augstskolu institucionālā vadīšana. Pētījuma priekšmets: uz rezultātu orientētu vadīšanas pieeju izmantošanas sasniegumi un problēmas. Promocijas darba rezultātā noteikti veicinošie un kavējošie faktori uz rezultātu orientētu vadīšanas pieeju mērķtiecīgai un efektīvai izmantošanai. Veicinošie faktori: (1.) valsts augstskolu juridiskais statuss - autonoma institūcija ar pašpārvaldes tiesībām - augstskola var brīvi īstenot institucionālās vadīšanas uzlabojumus, piemēram, veikt strukturālas un funkcionālas izmaiņas; (2.) augstskolām ir kvalitatīvi izstrādātas attīstības stratēģijas, un plānošanas dokumenti pēc to saturiskās kvalitātes var tikt izmantoti kā bāzes materiāls lēmumu pieņemšanai un rīcībai praksē. Kavējošie faktori: (1.) lēmumu pieņemšanā netiek realizēti visi vadīšanas cikla posmi, piemēram, administratīvo procesu izpildes uzraudzība, kļūdu un neatbilstību novēršana izpildes procesā, nav sasaistes starp posmiem; (2.) var būt raksturīga formāla pieeja institucionālās vadīšanas attīstības mērķu, uzdevumu izpildē – mērķi un uzdevumi tiek dokumentēti, bet praksē sasniegtie rezultāti nepietiekoši atspoguļo augstskolu stratēģijās plānotos rezultātus. Pētījuma hipotēzi apstiprina secinājums, ka lēmumu pieņemšana par institucionālās vadīšanas un rezultātu sasniegšanas uzlabojumiem nav pietiekoši pamatota – lēmumu pieņemšana rezultātu snieguma pilnveidei ne vienmēr balstās uz procesos un faktos balstītiem pierādījumiem, jo netiek nodrošināta sistemātiska izpildes un darbības rezultātu analīze, un atgriezeniskās saites piemērošana. Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Rīgā, Raiņa bulvārī 19.