Akadēmiskais centrs
Darba zinātniskais vadītājs: Dr.oec., profesors Māris Purgailis
Recenzenti:
Joseph Neuert, Dr.oec., profesors, Latvijas Universitāte
Ieva Brence, Dr.sc.admin., asoc. profesore, RISEBA
Tatjana Tambovceva, Dr.oec., profesore, Rīgas Tehniskā Universitāte
Lēmumu pieņemšana, uzvedība lēmumu pieņemšanas procesā, lēmumu pieņemšanas rezultāti ir tēmas, kas daudz aprakstītas zinātniskajos un lietišķajos avotos biznesa vadības, socioloģijas, psiholoģijas, informātikas u.c. nozarēs, tajā skaitā pievēršoties dažādiem šīs jomas pētniecības aspektiem – efektivitātes kritērijiem, individuālajai un kolektīvajai pieejai lēmumu pieņemšanā, personības īpašībām, lēmumu pieņemšanas atdeves pakāpei un lēmumu pieņemšanas procesa mērījumiem. Zinātnieki ir vienisprātis, ka visa lēmumu pieņemšanas procesa centrā ir ‘pieejamā informācija’ kā teorētiskais pamats, kas ļauj vislabāk prognozēt nākotni, izsvērt traucējošos aspektus un prognozēt iespējas. 21. gadsimtā ir masīvi pieaudzis skaitliskās informācijas apjoms, informācijas avotu un kanālu skaits, kā arī, pateicoties datorpastarpinātai komunikācijai, ir notikušas būtiskas pārmaiņas starppersonu saziņas veidā, liekot domāt, kā savākt, atlasīt, uzglabāt, apkopot, izsvērt un visbeidzot izdarīt jēgpilnus secinājumus un pieņemt lēmumus darbībai reālā pasaulē. Informācijas riska vadība kā zinātnes apakšnozare ir radusies samērā nesen un tās mērķis ir kvantitatīvi un kvalitatīvi novērtēt iesaistīto vērtību/riskus/ iespējas, ko ietver katrs informācijas aktīvs.
Šajā pētījumā masveida informācijas pieaugums un šī brīža informācijas riska vadības mehānismi ir ievietoti vispārējā lēmumu pieņemšanas kontekstā, kur ‘apstrādāt, cik vien daudz informācijas iespējams’ nozīmē palielināt no lēmumiem iegūto rezultātu. Darbā ir izvērtēti konkrēti riska veidi un noteiktas jomas, kas šobrīd nozarē jāpilnveido, kā arī tiek ieteiktas koriģējošās un preventīvās darbības, kā arī pārmaiņas, kas attiecīgi nepieciešamas no organizatoriskā viedokļa.
Šajā pētījumā konstatēti nozīmīgi rezultāti, kas sakrīt, gan arī tādi, kas atšķiras, salīdzinot IRV ekspertu /IRV teorijas viedokli un šī brīža vidējā līmeņa vadītāju viedokļus par informācijas riska vadības nepieciešamību un vērtību. Kopumā netika konstatētas nozīmīgas norādes, kas traucētu hipotēzes pierādīšanai, kaut arī vidējā līmeņa vadītājiem visumā ir tendence pārvērtēt kaitējumu novēršanas un kontroles faktora lomu un nepienācīgi novērtēt atdeves un efektivitātes faktora nozīmi lēmumu pieņemšanas procesos.
Visbeidzot, ir nepieciešams veikt plašākus pētījumus par strukturālo elementu savstarpējo atkarību lēmumu pieņemšanas procesos (iespējas, risks, procedūras utt.) un nemitīgi mainīgās informācijas situācijas ietekmi uz lēmumu pieņēmējiem (pieejamība, pareizība, būtiskums, nozīmīgums, slepenība, apkopošanas metodes, dzīves cikls, uzglabāšana, izmeklēšana utt.).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Rīgā, Raiņa bulvārī 19.