Akadēmiskais centrs
Satiksmes ministrija skaidro, ka valsts finansējums autoceļu sakārtošanai ir nepietiekams, bet, beidzoties Eiropas Savienības fondu finansējumam, 2020.gadā Latvijas valsts budžetā izveidosies aptuveni 200 miljonu eiro iztrūkums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritiskā stāvoklī. Par sliktiem un ļoti sliktiem uzskatāmi 44% autoceļu ar asfalta segumu un 43% ar grants segumu. Pēdējo 25 gadu laikā Latvijas autoceļu remonta deficīts ir sasniedzis 4,5 miljardus eiro. Šāda situācija katru gadu tautsaimniecībai nodara zaudējumus 1,1 miljarda eiro apmērā. Tāpēc Latvijas valdībai būtu vairāk jāpievērš uzmanība un jācīnās ar problēmu cēloņiem, nevis ar ceļu finansējuma deficīta izraisītajām sekām.
Nepietiekamā finansējuma dēļ ceļa seguma atjaunošanas un uzturēšanas darbi notiek tikai uz pirmās šķiras un galvenajiem valsts autoceļiem, savukārt otrās šķiras ceļiem finansējuma būtiski nepietiek. Saprotamas ir arī ceļu būvniecības uzņēmumu bažas par to, ka valstī nav izveidots stabils valsts autoceļu finansēšanas modelis, kas spēj nodrošināt prognozējamu un pastāvīgi pieaugošu autoceļu pārvaldīšanas, uzturēšanas un renovācijas finansējumu.
Atklāts ir jautājums, kur valstij ņemt līdzekļus ceļu sakārtošanai laikā, kad valsts izdevumi aizsardzībai, izglītībai, zinātnei u.c. tautsaimniecības sfērām turpina pieaugt. Līdz 2004.gada 1.janvārim valsts un pašvaldības autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un renovācija tika veikta no valsts speciālā budžeta - Valsts autoceļu fonda, kura galvenos ieņēmumus veidoja transportlīdzekļu ikgadējā nodeva un 50% no akcīzes nodokļa naftas produktiem. Lai mazinātu autoceļu remontu deficītu, ir jāatjauno neatkarīgs Valsts autoceļu fonds ar stabilu ikgadēju finansējuma palielinājumu. Tas varētu būt pamats ilgtermiņa valsts politikai autoceļu remonta deficīta mazināšanā. Valdībai līdz šā gada 1. jūlijam jāizšķiras par šī fonda atjaunošanu, kurā, vēlams, tiktu ieskaitīta daļa no akcīzes nodokļa (Satiksmes ministrija sagatavojusi iesniegšanai valdībā priekšlikumu no 2020.gada akcīzes nodokļa daļu 30 - 45% apmērā novirzīt autoceļiem un līdz 2030.gadam pakāpeniski šo daļu palielināt līdz 70% no naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumiem), ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas vinjetes, iekasēto transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa summa. Nav atbalstāms agrāk izskanējušais Satiksmes ministrijas amatpersonu ierosinājums izmantot finansējumam otrā un trešā pensiju līmeņa fondu līdzekļus. Iespēja nopelnīt no ieguldījumiem ceļu būves nozarē ir maza, tāpēc ienesīgums iedzīvotājiem no pensiju fondiem var samazināties. Tas savukārt ietekmēs iedzīvotāju uzticību pensiju sistēmai Latvijā, kas jau pašlaik nav īpaši augsta. Maksas ceļu izbūves noteikumi nosaka apbraucamo ceļu tīkla esamību, kas Latvijas apstākļos, kā apgalvo nozares eksperti, ir pārāk liels apgrūtinājums, lai šādus maksas ceļus reāli ierīkotu. Lielu projektu būvniecībai nepietiekamā Valsts finansējuma dēļ būtu lietderīga publiskās-privātās partnerības jeb PPP projektu īstenošana. Lielākais ierobežojums tam ir laikietilpīgā un dārgā iepirkuma procedūra, lai izveidotu struktūru un piesaistītu atbilstošus būvniekus. Neskatoties uz to, ar laiku tie noteikti būs jāīsteno. Autoceļu būvniecībai ir sezonāls raksturs, tāpēc jāuzlabo iepirkuma procedūras, lai darbus varētu uzsākt jau pavasarī, neatliekot to uzsākšanu uz vasaras mēnešiem. Finansējuma nestabilitātes dēļ apgrūtināta ir arī kvalificētu strādnieku piesaiste un noturēšana. Iepirkumā pats svarīgākais ir noskaidrot veicamo darbu pretendentu, kas spēj darbus veikt kvalitatīvi un laikā. Ne vienmēr lētāko būvniecības darbu veicējs ir arī labākais, bet rezultāts ilgtermiņā - izdevīgākais. Tāpēc būvniecības laikā ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvu būvdarbu uzraudzību, pieaicinot pieredzējušus, sertificētus, godprātīgus, attiecīgi labi atalgotus nozares speciālistus. Tā pasūtītājs varēs ietaupīt līdzekļus, iegūstot kvalitatīvu gala produktu ar ilgāku kalpošanas laiku. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 23.02.2018.
Atklāts ir jautājums, kur valstij ņemt līdzekļus ceļu sakārtošanai laikā, kad valsts izdevumi aizsardzībai, izglītībai, zinātnei u.c. tautsaimniecības sfērām turpina pieaugt. Līdz 2004.gada 1.janvārim valsts un pašvaldības autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un renovācija tika veikta no valsts speciālā budžeta - Valsts autoceļu fonda, kura galvenos ieņēmumus veidoja transportlīdzekļu ikgadējā nodeva un 50% no akcīzes nodokļa naftas produktiem. Lai mazinātu autoceļu remontu deficītu, ir jāatjauno neatkarīgs Valsts autoceļu fonds ar stabilu ikgadēju finansējuma palielinājumu. Tas varētu būt pamats ilgtermiņa valsts politikai autoceļu remonta deficīta mazināšanā. Valdībai līdz šā gada 1. jūlijam jāizšķiras par šī fonda atjaunošanu, kurā, vēlams, tiktu ieskaitīta daļa no akcīzes nodokļa (Satiksmes ministrija sagatavojusi iesniegšanai valdībā priekšlikumu no 2020.gada akcīzes nodokļa daļu 30 - 45% apmērā novirzīt autoceļiem un līdz 2030.gadam pakāpeniski šo daļu palielināt līdz 70% no naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumiem), ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas vinjetes, iekasēto transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa summa. Nav atbalstāms agrāk izskanējušais Satiksmes ministrijas amatpersonu ierosinājums izmantot finansējumam otrā un trešā pensiju līmeņa fondu līdzekļus. Iespēja nopelnīt no ieguldījumiem ceļu būves nozarē ir maza, tāpēc ienesīgums iedzīvotājiem no pensiju fondiem var samazināties. Tas savukārt ietekmēs iedzīvotāju uzticību pensiju sistēmai Latvijā, kas jau pašlaik nav īpaši augsta. Maksas ceļu izbūves noteikumi nosaka apbraucamo ceļu tīkla esamību, kas Latvijas apstākļos, kā apgalvo nozares eksperti, ir pārāk liels apgrūtinājums, lai šādus maksas ceļus reāli ierīkotu. Lielu projektu būvniecībai nepietiekamā Valsts finansējuma dēļ būtu lietderīga publiskās-privātās partnerības jeb PPP projektu īstenošana. Lielākais ierobežojums tam ir laikietilpīgā un dārgā iepirkuma procedūra, lai izveidotu struktūru un piesaistītu atbilstošus būvniekus. Neskatoties uz to, ar laiku tie noteikti būs jāīsteno. Autoceļu būvniecībai ir sezonāls raksturs, tāpēc jāuzlabo iepirkuma procedūras, lai darbus varētu uzsākt jau pavasarī, neatliekot to uzsākšanu uz vasaras mēnešiem. Finansējuma nestabilitātes dēļ apgrūtināta ir arī kvalificētu strādnieku piesaiste un noturēšana. Iepirkumā pats svarīgākais ir noskaidrot veicamo darbu pretendentu, kas spēj darbus veikt kvalitatīvi un laikā. Ne vienmēr lētāko būvniecības darbu veicējs ir arī labākais, bet rezultāts ilgtermiņā - izdevīgākais. Tāpēc būvniecības laikā ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvu būvdarbu uzraudzību, pieaicinot pieredzējušus, sertificētus, godprātīgus, attiecīgi labi atalgotus nozares speciālistus. Tā pasūtītājs varēs ietaupīt līdzekļus, iegūstot kvalitatīvu gala produktu ar ilgāku kalpošanas laiku. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 23.02.2018.
