Straujā nozares attīstība nāk par zināmu cenu. IKT nozare nodarbina aizvien vairāk cilvēku (jāpatur prātā arī Latvija demogrāfiskā situācija - aizvien mazāk darba roku), un tas nozīmē, ka visu nodarbināto kopskaitā aug arī IKT strādājošo cilvēku īpatsvars. Saskaņā ar Euros-tat datiem, IKT nozare Latvijā 2005. gadā nodarbināja 1,5% no visiem nodarbinātajiem, bet 2014. gadā tie bija jau vairāk nekā 3%. Tas izskaidro arī lielo spiedienu uz algām, konkurējot par darbiniekiem ar citām nozarēm. Neskatoties uz pārmetumiem, IKT nozares uzņēmumi kopš 2009. gada ir aizvien rosīgāki, kāpinot gan apgrozījumu, gan peļņu. 2015. gadā nozare nomaksāja nodokļos aptuveni 42 milj. eiro, turklāt, Latvijas IKP arī veido aizvien lielāku daļu - sasniedzot 4,2% 2015. gadā. Arī ārējā tirdzniecība strauji attīstās - IKT produktu eksports ir audzis ievērojami - no 300 milj. eiro 2009. gadā līdz aptuveni 1,2 miljardiem eiro 2015. gadā. Tāpat IKT pakalpojumu eksportam klājas ļoti labi, turklāt ar pozitīvu tirdzniecības bilanci.
Produktivitātes jautājums ir visnotaļ nopietns izaicinājums visai IKT nozarei, un produktivitātes mērījumi noteikti ir būtiski nozares raksturotāji. Protams, jāpatur prātā, ka vidējie rādītāji ne vienmēr atspoguļo patieso situāciju, jo arī Latvijas IKT nozares top 20 uzņēmumi mazākā mērā saskaras ar produktivitātes problēmām nekā pārējie 6000 uzņēmumu, kas darbojas nozarē. Un ir saprotamas ekonomikas ministra bažās par nozares attīstību, jo ekonomikas pamatproblēma vēl joprojām nav atcelta - kā efektīvi saimniekot ar ierobežotiem resursiem. Jebkurā gadījumā, tas ir brīdinājums signāls vājākajiem nozares dalībniekiem, ka ir nepieciešams rīkoties, jo konkurences apstākļos vājie izstāsies no konkurences cīņas un resursi tiks pārdalīti par labu produktīvajiem un konkurētspējīgajiem.
Publicēts laikrkastā "Dienas Bizness" 17.10.2017.