Akadēmiskais centrs
Satraucoši, ka proporcionāli visvairāk aizbraucēju ir tieši jaunie speciālisti, kuru trūkst Latvijā, un tajās jomās, kurās valsts jau vismaz desmit gadu iegulda daudz naudas, lai nodrošinātu maksimāli daudz studiju budžeta vietu, piemēram, medicīnā, inženierzinātnēs un informācijas tehnoloģijās.
Salīdzinot aizbraukšanas iemeslus cilvēkiem ar augstāko izglītību un bez tās, mēs redzam, ka apsvērumi atšķiras.
Mazāk nekā 40% aizbraukušo cilvēku ar augstāko izglītību minējuši finansiālas grūtības, nespējot atrast darbu vai arī saņemot kritiski zemu atalgojumu. Tā vairāk ir neapmierinātība par procesiem Latvijā, neredzot perspektīvu sev un pēcnācējiem. Pēdējo gadu laikā teju visi aizbrauc ar domu palikt uz dzīvi ārzemēs, un pieaug to cilvēku skaits, kuriem tur ir arī dzīvesbiedrs vai bērni. Ģimene – noteicošais aspekts. Tāpat aizbraukušie speciālisti meklē darba un dzīves vides dažādību. Skaidrs, ka perspektīvas strādāt kādā pasaules līmeņa kolektīvā ir ārkārtīgi vilinošas.
Vai valsts var izvirzīt noteikumus jauno speciālistu noturēšanai, teiksim, kādu laiku liekot obligāti strādāt Latvijā?
Nevajadzētu tādā veidā cilvēka brīvību ierobežot gluži kā Padomju Savienībā, taču, ja cilvēki studējuši par valsts līdzekļiem, bet aizbrauc prom, viņiem varētu likt atmaksāt studiju naudu. Tas gan ir valsts politikas jautājums, kas diskutējams.
Pamats bažām noteikti ir.
Cits mehānisms būtu neko neprasīt no šiem aizbraukušajiem cilvēkiem, jo mēs esam Eiropas Savienības (ES) daļa un apzināmies, ka jaunie cilvēki perspektīvā var strādāt jebkurā ES valstī, kas ir ieguldījums kopējā ES attīstībā. Taču, apzinoties, ka no Latvijas un dažām citām valstīm speciālisti ir aizbraukuši un ar savu darbu uzlabo ekonomisko stāvokli Vācijā, Francijā vai kādā citā valstī, varētu runāt par mehānismu, ka attiecīgā valsts kompensē Latvijai no tās atbraukušo speciālistu iztrūkumu. Kaut arī brīva darbaspēka kustība ir viens no pozitīviem ES sasniegumiem, ieguvumi no tās nav vienmērīgi sadalīti pa valstīm, un dažas valstis vismaz īstermiņā noteikti nevis iegūst, bet cieš.
Šajā jautājumā uzstājīgākiem jābūt arī mūsu politiķiem, jo mums neviens neko nedos, ja paši to neprasīsim.
Tas, manuprāt, būtu pareizākais ceļš, par ko Latvijai vajadzētu apspriesties kopā ar Poliju, Lietuvu, Bulgāriju, Rumāniju un citām jaunākajām ES valstīm, kurām jāpieredz «smadzeņu aizplūšana».
Šis ir šādai rīcībai piemērots brīdis, ņemot vērā, ka tiks pārskatīta kopējā ES migrācijas politika. Principā par šo jautājumu vajadzēja runāt jau pirms vairākiem gadiem, bet tad nebija politiskas gribas un drosmes.
Valstij, iespējams, vajadzētu pārskatīt arī studiju budžeta vietu sadalījumu. Izglītības un zinātnes ministrijai kopā ar sociālajiem partneriem būtu jāņem vērā arī mūsu pētījumā secinātais, ka «tik daudz saražoto» jauno ekonomistu un vadības speciālistu nav nemaz tik nenoderīgi tautsaimniecībā, kā reizēm mēģina uzsvērt. Ir jādiskutē, šiem jautājumiem ir daudzas skaldnes un perspektīvas. Eiropas Komisija uztraucas par migrācijas sekām arī tajās valstīs, no kurām cilvēki dodas prom. Iepriekš vairāk fokuss bija uz valstīm, kurās cilvēki iebraukuši. Ir skaidrs, ka Eiropas Komisijas vēlme iegūt šādus pētījumu datus ir signāls, ka speciālistu aizbraukšana no Latvijas un citām valstīm tiek uztverta kā nopietna problēma. Fakti: Latvijā trūkst aptuveni 10 000 eksakto zinātņu profesiju pārstāvju, jo labāka atalgojuma dēļ viņi izvēlas strādāt ārvalstīs. Tāpēc Ekonomikas ministrija izstrādājusi noteikumu projektu, kas paredz ieviest atvieglojumus ārvalstu speciālistu piesaistei 303 profesijās tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas un elektrotehnika. Šogad augstākās izglītības iestādēs būs pieejamas 26 327 budžeta vietas, kas ir teju tikpat, cik 2017. gadā. Par prioritāti valsts apmaksātu studiju vietu noteikšanā arī šajā gadā izvirzītas eksakto zinātņu jomas. 2016. gadā valsts budžeta dotācija tam bija 52 748 439 eiro, 2017. gadā – 55 214 624 eiro, bet 2018. gadā – jau 57 289 790 eiro. Ar minēto pētījumu par jauno speciālistu aizplūšanu varēs iepazīties, kad to publicēs Eiropas Komisija. Publicēts laikrakstā "SestDiena" 26.01.2018.
Šis ir šādai rīcībai piemērots brīdis, ņemot vērā, ka tiks pārskatīta kopējā ES migrācijas politika. Principā par šo jautājumu vajadzēja runāt jau pirms vairākiem gadiem, bet tad nebija politiskas gribas un drosmes.
Valstij, iespējams, vajadzētu pārskatīt arī studiju budžeta vietu sadalījumu. Izglītības un zinātnes ministrijai kopā ar sociālajiem partneriem būtu jāņem vērā arī mūsu pētījumā secinātais, ka «tik daudz saražoto» jauno ekonomistu un vadības speciālistu nav nemaz tik nenoderīgi tautsaimniecībā, kā reizēm mēģina uzsvērt. Ir jādiskutē, šiem jautājumiem ir daudzas skaldnes un perspektīvas. Eiropas Komisija uztraucas par migrācijas sekām arī tajās valstīs, no kurām cilvēki dodas prom. Iepriekš vairāk fokuss bija uz valstīm, kurās cilvēki iebraukuši. Ir skaidrs, ka Eiropas Komisijas vēlme iegūt šādus pētījumu datus ir signāls, ka speciālistu aizbraukšana no Latvijas un citām valstīm tiek uztverta kā nopietna problēma. Fakti: Latvijā trūkst aptuveni 10 000 eksakto zinātņu profesiju pārstāvju, jo labāka atalgojuma dēļ viņi izvēlas strādāt ārvalstīs. Tāpēc Ekonomikas ministrija izstrādājusi noteikumu projektu, kas paredz ieviest atvieglojumus ārvalstu speciālistu piesaistei 303 profesijās tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas un elektrotehnika. Šogad augstākās izglītības iestādēs būs pieejamas 26 327 budžeta vietas, kas ir teju tikpat, cik 2017. gadā. Par prioritāti valsts apmaksātu studiju vietu noteikšanā arī šajā gadā izvirzītas eksakto zinātņu jomas. 2016. gadā valsts budžeta dotācija tam bija 52 748 439 eiro, 2017. gadā – 55 214 624 eiro, bet 2018. gadā – jau 57 289 790 eiro. Ar minēto pētījumu par jauno speciālistu aizplūšanu varēs iepazīties, kad to publicēs Eiropas Komisija. Publicēts laikrakstā "SestDiena" 26.01.2018.
