Krievijas protekcionisma gadījums nav vienkāršs un neapstrīdams, ja atceramies, ka 2014.gada 7.augustā Krievija pasludināja pārtikas produktu tirdzniecības embargo pret valstīm, kura pret to vērsās ar sankcijām. Statistikas dati uzrāda, ka tirdzniecības embargo iekļauto produktu grupās (gaļa, zivis, piens, dārzeņi un augļi), protams, eksports no Latvijas uz Krieviju faktiski ir beidzies un tas ir vērojams vien atsevišķās, specifiskās produktu apakšgrupās.
Atceramies, ka uzņēmēji uzreiz pēc tirdzniecības embargo ieviešanas centās radoši risināt šo problēmu, eksportējot uz Krieviju caur citām valstīm, piemēram, Baltkrieviju. Pēc Krievijas ieviestā tirdzniecības embargo šie Baltkrievijas rādītāji ievērojami pieauga, piemēram, piena produktiem - vairāk nekā 9 miljoni eiro 2014.gada oktobrī un dārzeņiem - vairāk nekā 16 miljoni eiro 2015.gada aprīlī. Pēc abu šo rekordu sasniegšanas tika piedzīvots tikpat straujš kritums, jo Krievija skaidri saskatīja Eiropas centienus izvairīties no tirdzniecības embargo. Taču, kas attiecas uz eksportu kopumā, tad te ir vērojama pavisam cita aina. Ja uzreiz pēc tirdzniecības embargo ieviešanas preču eksporta apjomi strauji krita, tad, sākot ar 2016. gadu, tātad nu jau aptuveni 2 gadu garumā var vērot, ka Latvijas preču eksports uz Krieviju aug. Līdzīga aina ir vērojama gan pārējām Baltijas valstīm, gan Eiropas Savienībai kopumā. Protams, šīs šķietami pozitīvās ziņas neatceļ pārtikas produktu ražotāju un eksportētāju problēmu attiecībā uz slēgto Krievijas tirgu. Krievijas tirgus veidoja būtisku daļu pārtikas eksportā ārpus ES, piemēram, 2013.gadā tie bija aptuveni 25% zivju produktiem, virs 60% - gaļas un piena produktiem, bet vairāk nekā 80% - dārzeņiem.Pie risinājumiem pieder jaunu eksporta tirgu meklēšana un noieta veicināšana vietējā tirgū, kā arī biznesa pārorientācija, piemēram, no piena ražošanas pārorientēties uz gaļas lopu audzēšanu. Tā, piemēram, dzīvo lopu eksports uz Krieviju turpina augt. Laiks rādīs, cik ilgi turpināsies Krievijas noteiktais tirdzniecības embargo un cik veiksmīgi Latvijas pārtikas ražotājiem izdosies atgriezties Krievijas tirgū. Tas būs tieši atkarīgs no sankciju ilguma un no tā, cik veiksmīgi Krievijas ražotāji spēs aizstāt iztrūkstošo importu ar saviem ražojumiem un to kvalitāti. Lai vai kā, OECD lēš, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad strauji augs, un kā būtisku straujās ekonomiskās izaugsmes prognozes iemeslu OECD min tieši strauju eksporta kāpumu. Tajā pašā laikā ir vērts atcerēties, ka augsta riska brīdinājums attiecībā uz Krievijas un Lielbritānijas tirgiem paliek spēkā.
Publicēts laikrkastā "Dienas Bizness" 13.12.2017.