Līdz šim noteiktā kārtība, kā tiek rēķinātas kadastrālās vērtības, nav samērīga un uzliek iedzīvotājiem nesamaksājamu nodokļu slogu. Tādējādi veidojas situācija, ka gan paaudžu paaudzēs mantotie mājokļi, gan ģimeņu mājvietas kļūst nesamērīgi dārgas. Cilvēki ir spiesti pārcelties. Rīgas centra tukšošanos var skaidrot ne tikai ar vēlmi dzīvot klusākā vidē, bet arī ar ekonomiskiem apsvērumiem, kurus ietekmē nekustamā īpašuma nodoklis. Reizē Rīgas attīstības tempi būtiski atpaliek no citu Baltijas valstu galvaspilsētu attīstības, īpaši no Viļņas. Virkne uzņēmumu, lemjot jautājumu par darbības vietas izvēli starp Viļņu un Rīgu, priekšroku devuši Viļņai. Likums ļauj ieviest izmaiņas, piešķirt atvieglojumus vai arī noteikt citas likmes nekustamā īpašuma nodoklim, tomēr Rīgas pašvaldība to neizmanto. Analizējot pašvaldības darbību, vērojama rīcība, kas vērsta uz noteiktu iedzīvotāju segregācijas pastiprināšanu, vēsturisko īpašnieku stimulēšanu pārdot savus īpašumus un pamest pilsētu.
Rīgas pašvaldība ir iestigusi pašapmierinātībā. Tāda rīcība ilgākā laika periodā var rezultēties iedzīvotāju ienākumu nodokļa apjoma samazinājumā, kas vairs neienāks Rīgas pašvaldības budžetā. Tāpēc šādu rīcību var vērtēt vienīgi kā tuvredzīgu. Laikā, kad iedzīvotāju skaits samazinās, saasinās pašvaldību konkurence par iespēju piesaistīt uzņēmumus un iedzīvotājus. Nevaram aizmirst arī par pasauli kā globālu telpu. Konkurence pieaugs gan valsts robežās, gan reģionos, gan valstu vidū. Tāpēc Rīgai, kuras potenciāls ir liels, būtu jāpārskata sava taktika.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 02.11.2017.