“Mediji. Kultūra. Sabiedrība. Kas ietekmē ietekmētāju?”,

25.maijā kinoteātrī K Suns norisinājās diskusija “Mediji. Kultūra. Sabiedrība. Kas ietekmē ietekmētāju?”, ko rīkoja Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultāte (SZF) sadarbībā ar FS Films. Pārdomās par šo jautājumu dalījās LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas direktors, kino zinātnieks Viktors Freibergs, holokausta pētnieks, LU SZF docents Didzis Bērziņš, režisors Uģis Olte, teātra kritiķe, LU SZF docente Zane Radzobe, kā arī SZF absolvente, kultūras žurnāliste Elīna Gulbe. 

Dalībnieki diskutēja gan par kultūras un mākslas radītajiem viedokļiem, gan to uzspiešanu vai neizteikšanu. Didzis Bērziņš norāda, ka “atvērts teksts ir panākums jeb kuram kultūras darbam. Jo vairāk iespēju viedokļiem, jo labāk.” Diskusijas dalībnieki piekrīt, ka filmā “Atbrīvošanas diena” ir izdevies šo principu ievērot, neiekrist aizspriedumu valgos. Uģis Olte uzsver: “Neiztaisīties gudrākam. Nespoguļoties lietās, ko Tu esi dzirdējis, lasījis, bet neesi piedzīvojis. Atspoguļot to, ko redzi, piedzīvo un nemanipulē ar to.” Diskusijas radīšana sabiedrībā ir nozīmīgāka par pašu diskusiju darbā. 

Zane Radzobe aicina diskusijas dalībniekus definēt, kas viņiem personīgi ir kritiskā domāšana. “Mums ir kameras skata pozīcija” saka Didzis Bērziņš. Tas ir jāatceras, viņš gan arī norāda, ka “šizofrēniskas sajūtas attīstīšana varētu būt bīstama, bet ir svarīgi to atcerēties. Māksla, kas krata objektīvu, kas atgādina, ka pastāv šī vienpusība, ir svarīga.” Viktors Freibergs norāda, ka sabiedrībā eksistē bailes izteikt savu viedokli, kas iespējams būtu pretrunā ar vairākumu, piemēram, par Jauno Rīgas Teātri. “Tiklīdz ienāk garderobē jau vakars ir izdevies. Pats sev uzspied noteiktas pozīcijas, viedokli.” Zane Radzobe to konceptualizē kā “pūļa atmiņu”. 

Pēc diskusijas notika publisks starptautiskus panākumus guvušās Latvijas un Norvēģijas kopražojuma filmas “Atbrīvošanas diena” seanss, kas stāsta par pretrunīgi vērtētās slovēņu grupas uzstāšanos Ziemeļkorejā, pirmo rokkoncertu pasaules slēgtākajā valstī. Uģim Oltem izdodas ļoti labi raksturot Ziemeļkorejas sabiedrību, “Jeb kura jēdzīga bērnība ir totalitāra, kad nav jābūt vecāku kurpēs, nav jārisina vecāku problēmas. Vecākiem ir jāsakārto lietas, lai bērns darītu savas lietas, protams līdz noteiktam vecumam.” Ziemeļkorejas sabiedrība vēl arvien dzīvo šādā sakārtotā vide, kur pašam nav jāpieņem lēmums.