Iznācis žurnāls "Latvijas intereses Eiropas savienībā"

Ir noslēgusies Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Iespējams, daži mēneši nav pietiekams laiks, lai izvērtētu visus panākumus un kritiski atskatītos uz nepadarīto, tomēr 2015. gada pirmie seši mēneši tika pavadīti tik intensīvā un saspringtā darbā, ka ir svarīgi sākt dokumentēt politisko procesu rezultātus un uzkrāt personiskās atmiņas, kas veidos vienu no spilgtākajām Latvijas politiskās vēstures lappusēm.

Šis žurnāla numurs pilnībā ir veltīts Latvijas prezidentūras izvērtējumam.

Stāstījumu par paveikto aizsāk Ingas Skujiņas raksts. I. Skujiņa bija pirmā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta vadītāja un patiesībā arī tā veidotāja. Viņa vairāku gadu garumā pārraudzīja gan prezidentūras sagatavošanu, gan tās vadīšanu. Līdz ar to tieši I. Skujiņas skats no Latvijas Ārlietu ministrijas pozīcijām palīdz iegūt precīzu padarītā uzskaitījumu.

Žaneta Ozoliņa papildina šo analīzi no cita skatu punkta, pievienojot prezidentūras starptautiskās dimensijas izvērtējumu, kā arī, izmantojot kvantitatīvo un kvalitatīvo kritēriju kopumu, izvērtē sasniegtos rezultātus.

Latvijas prezidentūras laikā tika izvirzītas trīs galvenās prioritātes — konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un iesaistīta Eiropa. Žurnālā iekļautie raksti veltīti katram no šo prioritāšu aspektiem. Mihails Kozlovs dalās savā pieredzē par to, kā tika apspriests un pieņemts Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), saukts arī par Junkera plānu, kurš uzskatāms par vienu no galvenajiem rīkiem ES konkurētspējas veicināšanai. ESIF noteikti var uzskatīt par Latvijas panākumu, jo tikai retais ticēja, ka ES institūciju gaiteņos, pa— stāvot 28 dalībvalstu atšķirīgiem viedokļiem, izdosies panākt vienošanos tik īsā laika posmā. Tieši šī raksta personiskais skatījums un dažādu detaļu un nianšu atspoguļošana parāda to grūto darbu, ko veikuši Latvijas pārstāvji, un kliedē mītu, ka Latvijai nav ietekmes ES. Gunārs Valdmanis analizē Latvijas prezidentūras sasniegumus enerģētikas nozarē. Tieši šajā laikā ES dalībvalstis vienojās par Eiropas Enerģētikas savienības izveidi, definējot tās pamatprincipus un galvenos politiskos virzienus tālākajiem gadiem. Signe Bāliņa sniedz pārskatu par Latvijas prezidentūras panākumiem digitālās Eiropas tālākā attīstībā. Vērtējumu par trešo prioritāti — iesaistītu Eiropu — piedāvā Toms Rostoks. Ņemot vērā, ka Austrumu partnerības samits Rīgā bija viens no svarīgākajiem prezidentūras notikumiem, rezultātu apzināšana ir viens no nosacījumiem Latvijas prezidentūras mantojuma pārņemšanai nākamajās prezidentūrās. Skatu uz to, ko nozīmē būt prezidējošās valsts diplomātiem, un Latvijas vēstniecību darbu sniedz Latvijas vēstniecības Ķīnā otrā sekretāra Andžeja Kaševska raksts. Par nevalstisko organizāciju iesaistīšanu prezidentūras darbos vēsta Inese Vaivare un Andris Gobiņš. Savukārt intervija ar Luksemburgas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā vēstnieka vietnieku Žoržu Frīdenu papildina žurnālā iekļautajos rakstos sniegto vērtējumu par paveikto.

Vairāku gadu garumā žurnāls “Latvijas intereses Eiropas Savienībā” ir sekojis līdzi Latvijas prezidentūras ES Padomē gatavošanai. Šis izdevums piedāvā tikai pirmo tās novērtējumu, cerot, ka nemazināsies interese un vēlme analizēt sešos mēnešos padarīto un tā iespaidu uz ES attīstību.