LU konference
Liela daļa pētījumu par ātro kredītu ietekmi ir veikti ASV, jo ir iespējams uzskatāmi salīdzināt atsevišķus štatus, kuros šīs nozares regulācija ir atšķirīga, sākot no pilnīgi legālas un legālas ar ierobežojumiem, beidzot ar aizliegumu. Pētnieki mēģina skaidrot, vai ātrie kredīti patiesi ietekmē iedzīvotāju finansiālo labklājību, paradumus, patēriņu, kredītspēju utt. Ari Lielbritānijā ir veikti pētījumi par ātro kredītu ietekmi un finansiālo labklājību. Atro kredītu tirgus Lielbritānijā ir strauji audzis - no 900 milj. £ 2008. gadā, līdz 2,8 miljardiem £ 2015. gadā. 2010. gadā veiktajā pētījumā tika noskaidrots, ka lielākā daļa ātro kredītu ņēmēju ir ar ienākumiem zem 15 499£ gadā, kas ir krietni vien zem Lielbritānijas vidējā rādītāja - 24 492£ gadā. Arī pie mums ir vērojams savdabīgs privāto finanšu pārvaldības modelis. Ātro kredītu uzņēmumu apgrozījums ļoti strauji aug - nebanku aizdevēju kopējais kredītpotfelis audzis no aptuveni 340 milj. eiro 2013. gadā līdz 500 milj. eiro 2017. gada sākumā. Turpretī iedzīvotāju uzkrāšanas kultūra joprojām ir ļoti zemā līmenī - saskaņā ar Nordea veikto pētījumu Latvijā 32 % iedzīvotāju nav nekādu uzkrājumu. Tam varētu būt virkne dažādu iemeslu. Zemie uzkrājumi daļā sabiedrības ir skaidrojami ar zemiem ienākumiem, kas liedz veikt jebkāda veida uzkrājumus. Vienlaikus pamanāmāka kļūst tendence, kas nav saistīta ar iedzīvotāju ienākumiem, bet gan dzīvesveidu un tērēšanas paradumiem. Latvijā cilvēki ir tendēti tērēt naudu, kuru vēl nav nopelnījuši vai nekad nenopelnīs, jo patēriņa un dzīves kvalitātes prasības pārsniedz ienākumus.
Šādi pētījumi liek aizdomāties, cik lielā mērā tiek izvērtēta kredītu ņēmēju maksātspēja. Apskatītie piemēri un situācijas vēlreiz aktualizē jautājumu par ātro kredītu nozares regulācijas pakāpi un to, vai patērētāju izglītības līmenis un finanšu pratība ir pietiekamā līmenī, lai tie spētu apzināties un pilnībā aizstāvēt savas intereses.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 19.10.2017.
