Daudziem «vietējiem » pētījumu projektiem ir krietni lielāki budžeti. Otrkārt, apgalvojumam, ka datus vāc studenti, vispār nav nekāda sakara ar PB un OECD pētījumiem (vismaz ar tiem, par kuriem es zinu), un arī es pats nepraktizēju studentu vāktu datu izmantošanu. Treškārt, gan PB, gan OECD publikācijās mans un citu pētnieku neatkarīgi no viņu izcelsmes valsts ieguldījums vienmēr korekti uzrādīts. Piemēram, nodokļu pētījuma autoru sarakstā bez manis pieminēta arī mana bijusī doktorante Anna Pļuta, savukārt novecošanās pētījuma autoru sarakstā bez manis pieminēta arī mana bijusī doktorante Irina Možajeva. Taču gala slēdzienu jeb secinājumus, kā noprotams, izdara jau šie starptautiskie, nevis Latvijas eksperti? Arī tā nav taisnība. Secinājumus izstrādā pētījuma vadītājs/-i ciešā sadarbībā ar pētnieku komandu. Arī es vienmēr piedalos secinājumu un rekomendāciju izstrādē. Pētījuma atskaites pirmo versiju lasa un recenzē vairāki citi PB pētnieki, kuri nepiedalījās projektā, bet ir atbilstošo jomu eksperti, tad notiek pētījuma rezultātu rediģēšanas un apstiprināšanas procedūra. Pēc manas pieredzes secinājumu un rekomendāciju būtība šajā procesā parasti nemainās. Latvijas pētnieku piedalīšanās PB, OECD un citu starptautisko institūciju projektos ir viens no pētnieku starptautiskās sadarbības veidiem. Gan man, gan maniem doktorantiem, kurus iesaistīju nevis «melnajam darbam», bet kā pētniekus, tā bijusi ļoti vērtīga pieredze.†Ticu, ka cenas un kvalitātes kombinācijas ziņā arī Latvijai šie projekti bija ļoti izdevīgi. Ja daži no atzinumiem vai rekomendācijām kādām interešu grupām nepatīk, tā jau ir cita lieta. Bet cik cieši Latvijas eksperti tiek iesaistīti starptautisko organizāciju pētījumos, kurus tiem pasūta un apmaksā mūsu valsts? Ir projekta komanda, kas pētījuma laikā vairākas reizes apmeklē Latviju, tiekas ar daudziem ekspertiem, ministriju, pašvaldību un sociālo partneru pārstāvjiem. Katra vizīte parasti ilgst nedēļu, un tās laikā ir ap 30 šādu tikšanos un apspriežu. Komandas dalībnieki no Latvijas, protams, arī piedalās šajās misijās, bet arī starp tām sadarbība notiek ļoti intensīvi (caur e-pastu un telekonferencēm). Savukārt citi Latvijas eksperti aktīvi piedalās projekta starprezultātu apspriedēs semināros un darba grupu sapulcēs, kā arī sniedzot rakstiskus komentārus pētījuma starpziņojumiem. Piemēram, nodokļu pētījuma ietvaros starpziņojumi bija pieejami Finanšu, Ekonomikas un Labklājības ministrijai, Latvijas Bankai un sociālo partneru organizācijām, komentāru bija ļoti daudz, uz visiem tika atbildēts, daudzi tika ņemti vērā. Kā būtisks arguments tiek uzsvērts arī fakts, ka Latvijas zinātnei atvēlētais finansējums ir samērā mazs, tāpēc vēl jo vairāk rodas neizpratne, ka arī šādiem pētījumiem atvēlētais finansējums būtībā aiziet ārzemniekiem. Galvenais arguments ir kapacitāte – mums faktiski nav ekspertu ar tik dziļu un plašu pieredzi, pētot līdzīgas problēmas daudzajās valstīs. Mūsu ekspertu pieredze pārsvarā saistīta ar Latviju. Bet šajos pētījumos taču tiek pētītas tieši Latvijai aktuālas tēmas. Jā, tomēr visi saprotam, ka daudzas lietas Latvijā netiek darītas perfekti, citās valstīs šie procesi notiek daudz labāk. Piemēram, mēs bieži skatāmies uz Igaunijas piemēru, tāpat uz Rietumeiropas valstīm.
Paļaujoties tikai uz saviem resursiem, neizmantojot starptautisko ekspertu pieredzi, dažādas pieejas, ir daudz grūtāk nonākt pie labākiem risinājumiem. Otrkārt, nenoliedzami mums ir daudz augsta līmeņa pētnieku, taču jāatceras, ka tāda līmeņa organizācijās kā PB vai OECD amatu konkursos uzvar cilvēki, kuri beiguši pasaules labākās universitātes. Treškārt, ne mazsvarīgs moments ir interešu grupas. Nu, padomājiet pats – kā objektīvi var pētīt un sniegt rekomendācijas par, piemēram, Latvijas nodokļu sistēmas izmaiņām komanda, kuras sastāvā ir tikai cilvēki, kuri paši pēc tam maksās šos nodokļus? Nevar izslēgt, ka tie eksperti, kuri paši labi pelna, varētu nebūt ieinteresēti progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmas ieviešanā. Pat ja pieņemsim, ka 90% no šiem ekspertiem būs spējīgi abstrahēties no savām personīgajām interesēm un visu darīs objektīvi, mēs tomēr nevaram būt pārliecināti, ka sasniegsim labāko iespējamo rezultātu. Turklāt, runājot par šīs tēmas aktualizēšanas kontekstu – ārkārtīgi nepietiekamo Latvijas zinātnes finansējumu no valsts puses, jāņem vērā būtiska nianse, ka rezultātā pētnieki zināmā mērā ir atkarīgi no privātajiem finansētājiem un attiecīgajiem partneriem, kuri ļoti ieinteresēti konkrētos risinājumos, piemēram, nodokļu jomā. Tas pats attiecas uz veselības aprūpes jomu – skaidrs, ka lielā mērā kritika par šo PB pētījumu nāca no tām grupām, kurām nepatika ekspertu ieteiktās rekomendācijas reformas veikšanai. Galu galā veselības ministrija pieņēma lielāko daļu no PB rekomendācijām par restrukturizāciju, slimnīcu profilēšanu u. c. Pat ja šī pētījuma (tajā es nepiedalījos) ziņojumā bija neprecīzi minēti kaut kādi fakti, nosaukumi vai skaitļi, lielā mērā tomēr PB rekomendācijas izrādījās derīgas. Piesaistot PB vai OECD, ir garantija, ka pētījumu veiks augstas kvalifikācijas eksperti ar plašu pieredzi un vispusīgu kompetenci, kuri nav saistīti ar vietējām interešu grupām. Vai Latvijas zinātniekiem arī ir iespēja piedalīties līdzīgos pētījumos citās valstīs? Noteikti! Piedaloties kā vietējam partnerim, piemēram, PB pētījumā Latvijā, mūsu zinātnieki gūst ļoti vērtīgu starptautiskas sadarbības pieredzi, un, veicot nākamo pētījumu, piemēram, Polijā vai Rumānijā, PB tajā kā ekspertus var iesaistīt Latvijas zinātniekus. Cita iespēja ir ES finansētajos projektos startēt konsorcijā, kurš apvieno vairāku valstu universitātes vai pētījumu centrus. Un vēl, piemēram, Latvijas Bankas pētniekiem (kuriem gan ar finansējumu viss kārtībā) ir iespēja piedalīties pētījumos kopā ar citu Eiropas valstu centrālo banku kolēģiem. Tomēr svarīgi saprast, ka mūsu pētnieki pārsvarā nodarbojas ar Latvijas problēmām, bet PB un OECD pētnieki visu laiku nodarbojas ar pētījumiem dažādās valstīs. Saprotu, ka neuzskatāt, ka starptautiskās organizācijas atņemtu Latvijas zinātniekiem maizi? Ja apskatīsiet Valsts izglītības attīstības aģentūras datus, redzēsiet, ka gadā tiek īstenoti vairāki desmiti dažādu pētniecības projektu, savukārt starptautiskie pētnieki veic labi ja uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus projektus. Domāju, ka kritikas iemesls tomēr vairāk ir interešu grupu intereses. Konkrēti es nekādā veidā nejūtos apdalīts šādā sistēmā, jo man ir iespēja piedalīties arī šajos starptautiskajos projektos. Publicēts laikrakstā "Dienā" 07.11.2017.