Studentiem un darbiniekiem

Larisa Bule: Valsts bezatbildības rezultāts

Larisa Bule, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore

2017.gada sākumā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins atzīmēja, ka apdrošinātāji pēdējā laikā veikuši lielu darbu, lai meklētu veidus, kā samazināt nozares zaudējumus, segmentējot klientus un meklējot papildus faktorus, kā pielāgot polises cenu to riska pakāpei. Iepriekš minētais viesa cerību, ka šogad nozares finanšu rādītāji varētu nedaudz uzlaboties. Vienlaikus paši apdrošinātāji neslēpa, ka ir iespējamas tikai divas metodes - zaudējumu samazināšana vai ОСТА cenu celšana. Nebija grūti uzminēt, kura metode tiks pielietota praksē, un rezultātā ОСТА cenas būtiski kāpa arī autoīpašniekiem, kuru riska profilā nekas nemainījās.

Šis fakts izraisīja lielu sabiedrisko rezonansi, tika pieaicināta arī Konkurences padome, kura nesaskatīja vajadzību iejaukties. OCTA kā produkts jau tradicionāli rada zaudējumus apdrošināšanas nozarei un gadiem paliek neienesīgs. Tomēr, kā rāda LTAB dati, 2008.gadā izmaksāto atlīdzību kopsumma bija par 40% lielāka nekā 2016. gadā, bet ОСТА cenas netika divkāršotas, kā tas notiek tagad. Neapšaubāmi apdrošināšanas kompānijām ir daudz pamatotu cēloņu cenu celšanai, bet galvenais no tiem ir tas, ka šogad visi apdrošinātāji it kā iepriekš nevienojoties nolēma, ka arī ОСТА produktam ir jābūt peļņu nesošam. Šim faktam ir diezgan grūti noticēt, īpaši ņemot vērā FKTK statistiku par 2017. gadu - 28% no Latvijā parakstītajām prēmijām iet caur BTA, InterRisk un Compensa kompānijām, kuras visas pieder Vienna Insurance Group. Savukārt tās pašas kompānijas 2017.gada pirmajā pusgadā ОСТА tirgū sedza 33% darījumu. Tas liecina par to, ka Latvijas tirgū ir kompānijas, kuru rīcībai ir sistēmiskā nozīme. Ja tirgus līderi, kam pieder 30% mantiskās apdrošināšanas darījumu, saka, ka jāceļ cenas, pārejās mazākās kompānijas ar prieku seko tirgus līderiem. Tātad var apgalvot, ka lielā mērā atbildība par cenu palielināšanu ir jāuzņemas tirgū dominējošiem apdrošinātājiem. Jautājums ir tikai par to, vai apdrošināšanas kompānijas varēja rīkoties citādi - būtiski samazināt zaudējumus un caur to mēģināt uzlabot ОСТА produkta rezultātus. Valsts nedrīkst atstāt cenu attīstību bez uzraudzības. Ir jāatceras, ka ОСТА ir obligāta apdrošināšana, kuras primārais mērķis ir efektīvās zaudējumu atlīdzināšanas nodrošināšana, nevis pakalpojuma neierobežota komercializācija. Nav īsti korekti uz obligātās apdrošināšanas rēķina nodrošināt apdrošināšanas kompānijām iespēju gūt tām vēlamo peļņas līmeni. Ir jānosaka adekvāta peļņas norma, un gadījumā, kad faktiskais rādītājs pārsniedz normu, virspeļņa ir jānovirza valsts pasākumos ceļu satiksmes apstākļu uzlabošanai. Tikai šādi ОСТА pilnvērtīgi izpildīs savu sociālekonomisko lomu.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 07.11.2017.

Dalīties

Back