Rezultātā uzņēmums nevar iepirkt un uzturēt uzņēmuma darbības nodrošināšanai nepieciešamos izejvielu krājumus, līdz ar to palielinās vienas vienības iegādes un ražošanas izmaksas, jo mazāka apjoma partijas maksās dārgāk. Savukārt, uzņēmumam nav iespēju iepirkt pietiekamu daudzumu izejvielu, tas var novest arī pie ražošanas procesa pārtraukumiem vai gadījumiem, kad uzņēmums ir spiests atteikties no neparedzētiem pasūtījumiem, jo to izpildei nav nepieciešamo krājumu.
Uzņēmums vairs nevar izvēlēties piegādātājus, kuri varētu piedāvāt izdevīgāko cenu un labāku kvalitāti, jo par galveno kritēriju piegādātāju izvēlē kļūst piedāvātā kredīta noteikumi, taču piegādātājs, kurš piedāvā visizdevīgākos kredīta noteikumus, var piedāvāt preces par visaugstāko cenu, taču to kvalitāte var būt visai zema. Šie apstākļi var negatīvi ietekmēt gan uzņēmuma peļņas rādītājus, gan arī realizācijas apjomu. Sliktas kvalitātes produkcija var neatgriezeniski sabojāt uzņēmuma reputāciju. Naudas līdzekļu jeb likviditātes trūkums var novest arī pie uzņēmuma tehnoloģisko iekārtu novecošanās. Tādējādi palielinās ražošanas izmaksas, jo strauji paaugstinās iekārtu uzturēšanas un remonta izmaksas, kā arī jārēķinās arī ar dīkstāves izmaksu pieaugumu, jo nolietotā iekārta var neparedzēti sabojāties.
Finanšu vadībai ir jāvelta ne tikai krietni lielāka uzmanība, nekā uzņēmējiem sākumā šķiet, bet tam nepieciešamas arī padziļinātas zināšanas. Izeja ir vienkārša -vai nu vadītājam un esošiem uzņēmuma speciālistiem ir jāpaaugstina kvalifikācija finanšu vadības jomā vai ir pienācis laiks pieņemt darbā finanšu vadības speciālistu.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 22.09.2017.