LU konference
Šobrīd pasaules iedzīvotāji dzīvo ilgāk, nekā jebkad iepriekš. Eiropa pieredz strauju sabiedrības novecošanu un 2060. gadā katrs trešais eiropietis būs vecumā 65+. No vienas puses, tas ir liels sasniegums. No otras puses - arī liels risks sociālās drošības un veselības aprūpes sistēmas ilgtspējai. Tādēļ pētnieki novecošanas tēmai pievērš arvien lielāku vērību. Arī LU Sociālo un politisko pētījumu institūtā jau četrus gadus tiek īstenots projekts saistībā ar sociālajām inovācijām aktīvai un veselīgai novecošanai, kura noslēguma konferenci Barselonā no 19.-21. oktobrim apmeklēja pētnieces Baiba Bela, Līga Rasnača, Anna Stepčenko un projekta administratore Ilze Kāposta.
Konferences pirmās dienas bija veltītas referātiem un akadēmiskām diskusijām, savukārt trešā diena - dialogam ar sabiedrību. Kā vieslektori bija uzaicināti pasaulē un Eiropā vadošie speciālisti novecošanas izpētē. Abi konferences pirmās dienas vieslektori, Ženēvas medicīnas universitātes emeritētais profesors Žans Pjērs Mišels (Jean Pierre Michel) un Londonas lietišķo zinātņu universitātes profesore, dzīves cikla pētniece Diāna Kū (Diana Kuh), kaut arī primāri saistīti ar medicīnisku skatījumu uz novecošanu, uzsvēra sociālo un ekonomisko faktoru nozīmi un nabadzības un nevienlīdzības negatīvo ietekmi uz iespēju nodzīvot veselīgu un ilgu mūžu. Profesors Mišels ir vadošais pētnieks nupat Pasaules veselības organizācijas pieņemtās veselīgās novecošanas definīcijas izstrādē, tādēļ tā bija unikāla iespēja dzirdēt jaunās definīcijas skaidrojumu autora interpretācijā. Profesore Kū klausītājus iepazīstināja ar unikālu Lielbritānijas pieredzi longitudinālos veselības apsekojumos. Padziļināta uzmanība tika pievērsta pētījumam, kurā jau 24 reizes apsekoti 1946. gada vienā marta nedēļā dzimušie briti. Dati, kas vākti respondentu dzīves garumā, ļauj salīdzināt veselības dinamiku dzīves cikla laikā, sākot ar svaru un garumu piedzimšanas brīdī un sociālekonomiskajiem apstākļiem agrīnajā bērnībā līdz tagadnei. Veselības stāvokļa rādītāji iedzīvotājiem ar lielākajiem un mazākajiem ienākumiem vidēji atšķiras par 10% un pārsteidzoši likās fiksētie dati, ka šīs atšķirības saglabājas visu dzīvi. Veselīga bioloģiskā novecošana ir ļoti saistīta ar psiholoģisko un sociālo labklājību, kā arī veselīgu dzīvesveidu.
Konferences vieslektori otrā dienā bija amerikāņu rakstniece un pētniece sieviešu studijās, vairāku balvu laureāte Dr. Margarēta Gulleta (Margaret Gullette) un Barselonas Universitātes Inovāciju un tehnoloģiju institūta vadības pārstāve Monserata Kruza (Monserrat Cruz). Institūts ir viens no veiksmīgākajiem Eiropā ar veselību saistītu tehnoloģisku inovāciju izstrādē un komercializācijā, un tā pārstāve iepazīstināja ar nupat uzsāktu ļoti apjomīgu projektu. Savukārt amerikāņu pētniece sniedza priekšlasījumu par mazajiem lauksaimniekiem Amerikas Savienotajās valstīs caur to portretējumu daiļliteratūrā. Pētniece uzsvēra, ka visur pasaulē lauksaimnieku vidējais vecums ir ļoti liels (virs 55 vairumā attīstīto valstu). Savukārt ASV lauksaimnieku attiecības ar viņu saimniecību un zemi ļoti atgādināja Latvijas zemnieku kultūras portretējumu. Pētniece arī uzsvēra mazo saimniecību izdzīvošanas grūtības tirgus ekonomikā, ar kurām sastopas fermeri, ieskaitot divreiz augstākus pašnāvību rādītājus nekā vidēji sabiedrībā.
Konferences sekciju darbā uzmanība tika pievērsta dažādiem tematiem. Baiba Bela iepazīstināja ar SIforAGE pētījuma labo piemēru datu bāzes analīzi, padziļinātu uzmanību pievēršos ar mūžmācīšanos saistītajiem piemēriem. Pētniece aplūkoja to daudzveidību un pozitīvo lomu vecāko cilvēku sociālās iekļaušanas sekmēšanā un kognitīvo spēju treniņā, kas ir ļoti nozīmīgi ilgākai neatkarīgai dzīvei. Līga Rasnača iepazīstināja ar inovācijām mājas aprūpē Latvijas lauku reģionos. Vispirms pētniece raksturoja situāciju Latvijā, salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm. Piemēram, (atbilstoši 2005. gadā pirktspējas rādītājiem) vidējā pensija Latvijā ir četras reizes zemāka, nekā vidēji ES; senioru īpatsvars atbilst vidējiem ES rādītājiem, bet paredzamie veselīgie mūža gadi pēc 65+ vecuma sasniegšanas ir otrie zemākie ES - tikai 4-5 gadi; kaut arī mājas aprūpe būtu nepieciešama vairāk kā 100 000 senioriem, tā ir pieejama apmēram 11 000 senioru tikai 68 no 119 pašvaldībās. Pēc tam iepazīstināja ar vienu inovācijas piemēru - Samariešu mobilo brigādi, pēc kuras pakalpojumiem pieprasījums aug.
Interesanta bija sekcija par tehnoloģiju lietojumu, kurā referenti iepazīstināja ar vairāku kvalitatīvu pētījumu rezultātiem Spānijā un Taivānā. Kaut arī abās valstīs senioru vidējās pensijas nav ļoti augstas, seniori ir aktīvi tehnoloģiju lietotāji. Taivānā vecākās paaudzes iedzīvotājiem ir iespējams pieteikties valdības subsīdijai datora ar interneta pieslēgumu iegādei. Savukārt Spānijā bērni un mazbērni atdod savas ierīces vecākiem - acīmredzot ienākumi jaunākajai un vidējai paaudzei ļauj regulāri iegādāties pašas jaunākās tehnoloģijas. Pētnieki atzina, ka tehnoloģijas, sevišķi viedtālruņi, visbiežāk nav piemēroti vecākās paaudzes vajadzībām un specifikai. Tomēr, reiz apguvuši jaunās tehnoloģijas, seniori novērtē to priekšrocības un labprāt pielieto tās savā ikdienā.
Konferences noslēguma dienu iesāka profesora Toma Kirkvuda (Tom Korkwood) plenārsēdes referāts par novecošanu un tās uztveri. Profesors uzsvēra, ka gēnu loma novecošanas procesos ir 25% un pārējais ir saistīts ar veselīgu pārtiku, fiziskām aktivitātēm, dzīvesstilu, vidi, socioekonomisko statusu, attieksmi un veiksmi. Tāpēc socioloģijas ieguldījums novecošanas procesu izpētē ir neaizstājams. Profesors norādīja, ka nekad nav par agru rūpēties par veselību (jo novecošana sākas jau mātes klēpī pirms piedzimšanas) un nekad arī nav par vēlu to darīt, jo novecošanas bioloģiskie procesi ir sociāli ietekmējami.
Noslēgumā konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar SIforAGE projekta galvenajiem rezultātiem, varēja piedalīties ekspertu diskusijā par zinātnes projektu pēcdzīvi un vērot izrādi, kas veltīta vecuma uztverei televīzijas projektos un novecojošas aktrises personiskās pieredzes portretējumam.
