9. oktobrī plkst. 14.30 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes tika prezentēts pētījums „Cik demokrātiska ir Latvija? Demokrātijas audits 2005-2014”.   Jaunais, 2014. gada demokrātijas audits novērtē demokrātiju Latvijā desmit gadu posmā, kas pagājuši kopš Latvija kļuva par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. 2014.gada novērtējumā tika izmantota papildinātā metodika, kas paredzēja atbildes uz 75 jautājumiem par dažādām sabiedriskās dzīves jomām.   Demokrātijas audita veidošanā piedalījās 19 eksperti. Lielākā daļa no viņiem pārstāv  LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūtu, audita sagatavošanā piedalījās arī eksperti no Providus domnīcas, Latvijas Cilvēktiesību centra un Vidzemes Augstskolas.     Savas prezentācijas klātesošajiem sniedza četri no autoriem. Pirmais runātājs bija profesors Juris Rozenvalds. No sākuma tika sniegta informācija par pētījuma tapšanas gaitu un izteikta pateicība visiem autoriem, kas piedalījās pētījuma veikšanā, pētījumu centram SKDS par veikto sabiedrības aptauju, kā arī LU Zinātniskajam apgādam par pētijuma tehnisko noformēšanu.   Prof. Juris Rozenvalds, runājot par audita rezultātiem, secināja, ka šo pēdējo desmit gadu laikā nav novērojami nekādi būtiski kritumi, bet arī nekādi zīmīgi pacēlumi demokrātijas jautājumos Latvijā. Līdz ar to var runāt par kaut kāda veida stagnāciju demokrātijas attīstībā.   Doc. Visvaldis Valtenbergs skaidroja to, cik efektīva ir demokrātija likumdevējas vara, norādot uz to, ka ir jādomā par racionalizētā parlamentārisma modeļa ieviešanu valstī.   Pēc tam asoc. prof. Ivars Ījabs runāja par politisko līdzdalību, norādot uz to, ka Latvijā ir vairāk kā 18 700 NVO, no kurām 14 700 ir aktīvi darbojošās. Tomēr ar katru gadu palielinās to iedzīvotāju skaits, kuri nav iesaistīti nevienas NVO darbībā. Pie tam, ņemot vērā, ka lielākā daļa šo NVO nav ar politikas jautājumiem saistīta, tad ir jautājums ir par to, cik nozīmīgs šis līdzdalības NVO jautājums ir politiskās līdzdalības veidošanas aspektā.   Kā ceturtā runāja prof. Žaneta Ozoliņa. Viņas prezentēja bija par demokrātijas starptautisko dimensiju. Dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju vērtējums Eiropas Savienībai, ASV un Krievijai no 2008. Līdz 2013.gadam ir bijis salīdzinoši vienāds, tomēr iedzīvotāju skatījums uz Krieviju ir pozitīvāks nekā skatījums uz ES un ASV. Tāpat arī tika analizēts, ka, lai arī demokrātijas stiprināšana citās valstīs kļuva par vienu no Latvijas ārpolitikas pamatmērķiem, tomēr Latvijas pieeja šim jautājumam ir bijusi pragmatiska. Un pēdējos gados Latvija šiem mērķiem ir atvēlējusi aizvien mazāk finansiālo līdzekļu.    

Vairāk bildes no pasākuma

        Ar pilnu Demokrātijas audita versiju var iepazīties   Teksts: Evija Zača LU SZF

Dalīties