Komunikācijas zinātnes maģistranti un doktoranti viesojas Nacionālajā mutvārdu vēstures projektā

Teksta autori: Komunikācijas zinātnes maģistranti un Vita Zelče

 

17. maijā LU Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas zinātnes maģistrantūras un doktorantūras studenti tikās ar LU Filozofijas un socioloģijas institūta Nacionālā mutvārdu vēstures projekta (NMV) koordinatori Māru Zirnīti un pētnieku Dr. hist. Kasparu Zelli, kā iepazinās ar šīs zinātnes institūcijas darbību un krājumu.

 

Nacionālais mutvārdu vēstures (NMV) projekts ir zinātniskā organizācija, kas vāc un pētī cilvēku dzīvesstāstus. Tas dibināts 1992. gadā. Tikšanās ievaddaļā M. Zirnīte iepazīstināja ar mutvārdu vēstures kā zinātnes nozares rašanos un attīstību Latvijā. Viņa īpaši uzsvēra profesora Augusta Milta devumu tās izveidē, kā arī stāstīja par pirmajiem projektiem, kas tika īstenoti 20. gs. 90. gados sadarbībā ar ārzemju partneriem un kuriem bija svarīga loma metodoloģijas izstrādē. M. Zirnīte iepazīstināja ar NMV kolekciju, kurā tagad ir vairāk nekā 4000 dzīvesstāstu, kā arī raksturoja nesen īstenotos projektus. To uzdevums bija apzināt Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstu daudzveidību un dažādību, tādēļ pētnieku uzmanības lokā bija romu un krievu dzīvesstāsti. K. Zellis stāstīja par dzīvesstāstu kā avotu izmantošanu pētniecībā, uzsverot to starpdisiplinaritātes dimensiju, jo ar mutvārdu vēstures liecībām strādā folkloristi, antropologi, vēsturnieki, literatūras pētnieki, sociologi un citu jomu zinātnieki.

 

 

Rezumējot šajā tikšanās reizēs iegūto, maģistrante Krista Alksne atzīst: ““Nacionālās mutvārdu vēstures krājums” ir vieta, kur smelties gan akadēmiski noskaņotas idejas jauniem pētījumiem, gan motivāciju savas dzimtas vai pilsētas vēstures apzināšanā. Patiess prieks par to, ka ir neliela pētnieku grupa, kas apkopo vienkāršo cilvēku atmiņas. Tomēr mutvārdu vēsture vēl aizvien ir svešs jēdziens cilvēkiem, kuri nav saistīti ar zinātni, lai gan tēmas, par kurām runā mutvārdu vēstures pētnieki, ir saistīti tikai un vienīgi ar mūsu tautas pieredzi.”

Lingita Lina Bopulu, apkopojot savus iespaidus, piebilst: “Augstu vērtēju Nacionālā mutvārdu vēstures projekta ieguldījumu kultūras un vēstures aspektā, papildinot oficiālo vēsturi, kultūras faktus ar cilvēku personīgo pieredzi dažādos laika posmos, tādā veidā paplašinot sabiedrības skatījumu uz būtiskiem notikumiem pēdējā gadsimta laikā, kā arī padziļināti izzinot vēl neaplūkotas etniskās grupas un problēmas Latvijā. Svarīgi atzīmēt, ka, veicot intervijas mutvārdu vēstures aspektā, NMV projekta darba grupa ne tikai veicina daudzpusīgu skatījumu uz notikumiem un lietām, bet arī regulāri, dodoties ekspedīcijās uz tālākiem Latvijas novadiem un apciemojot vecākās paaudzes ļaudis, spēj ienest gaišu staru viņu ikdienā, jo nereti intervijas beigās cilvēks sūdzas par vientulību ikdienā, priecājas, kā arī izjūt pateicību, ka pie viņa ir ieradies kāds, ar ko var aprunāties un justies noderīgs. NMV krājums ir pietiekami plašs, manuprāt, jebkurš pētnieks, kurš vēlas pētīt kādu jautājumu, kas skar pēdējo simtgadi Latvijas kontekstā, spētu atrast mutvārdu vēstures materiālu, kas sekmīgi varētu papildināt pētījumā aplūkoto tēmu/problēmu no cilvēku personīgās pieredzes, viņu ikdienas dzīves un parādītu dažādas pieredzes, skatījumus uz problēmu vai tematu.”

Oļegs Gurins atzīst, ka tikšanās ar mutvārdu vēstures pētniekiem viņu rosināja uz pārdomām. Vispirms jau par vecmmamu un viņas stāstiem par kara laiku. “Viņa būtu cilvēks, kuru varētu intervēt un klausīties viņas stāstu,” uzsver Oļegs. Viņš arī piebilst, ka salīdzinājis mutvārdu vēstures pētnieku un žurnālistu praksi, kā arī sācis domāt par maģistra darbu, kura izstrādē būs jāiegulda liels darbs.

 

Maģistrants Ansis Īvāns atzīst, ka viņam pasākums likās saistošs galvenokārt tāpēc, ka pašu interesē cilvēku stāsti par pagātni, sevišķi, ja to stāstītāji ir vienkārši cilvēki, kas atklāj savas dzīves nianses. Viņš norāda, ka ieinteresējuši arī NMV klajā laistie dzīvesstāstu zinātniskie izdevumi, it īpaši zemūdenes “Ronis” kapteiņa Hugo Legzdiņa atmiņas un jauntapusī grāmata, kas apkopo Latvijas krievu dzīvesstāstus. “Pirmajā gadījumā aizraujoši bija lasīt Legzdina bērnības atminas par peldēšanos, makšķerēšanu, vēžošanu un blēņām. Savukārt otrajā gadījumā bija grūti atrauties no krievu stāstiem par dzīvi Rīgas mikrorajonos. Interesanti, kā atmiņu stāstītāji ar siltām emocijām stāta par dzīvi padomju blokmāju rajonos, kur bērni kopā iet bērnudārzā, tad skolā un vēl tālākajā dzīvē saglabā draudzību un tuvumu. Kāds atmiņu stāstītājs arī atzīst, ka no Bolderājas mikrorajona faktiski nekur neizbrauc un tur pavadījis visu bērnību, kas apstiprina stereotipiskā līmeņa nojautu par Latvijas krievu atšķirīgo dzīvesveidu un uztveri,” stāsta Ansis.

 

 

Velta Skolmeistere par apmeklējumu sacīja: "Nacionālās mutvārdu vēstures projekta apmeklējums bija vērtīgs ieguvums, kas ļāva uzzināt vairāk par metodi, par kuru nebiju iepriekš domājusi praktiskā ziņā. Interesanti šķita redzēt aizrautību stāstītāju acīs par iespēju uzzināt cilvēku dzīves stāstus, ieraugot savdabīgo un no citiem atšķirīgo. Labs atgādinājums bija domāt par attieksmi un sejas izteiksmi, klausoties otra stāstītajā, lai tā kalpotu par iedrošinājumu un radītu vēlmi turpināt un padziļināt stāstīto. Turklāt bija prieks redzēt jau attīstītos projektus un izdotās publikācijas, ko uztvēru kā apliecinājumu tam, ka katram stāstam ir nozīme un potenciāls ieguldījums mūsu izpratnē par pagājušo."

 

Māra Zirnīte un Kaspars Zellis arī aicināja studentus iesaistīties cilvēku intervēšanā, vācot viņu dzīvesstāstus. Viņiem pievienojas arī Lingita Lina Bopulu: “Aicinu ikvienu vēstures, kultūras, antropoloģijas interesentu ne tikai ielūkoties NMV mājaslapā, aplūkot publikācijas, izdevumus, krājumu, bet arī painteresēties, vai nav iespēja piedalīties kādā no intervijām, jo nereti intervijas sniedz jaunu skatījumu uz dzīvi, turklāt dažreiz dalība mutvārdu vēstures intervijās pat maina dzīves vērtības.” Arī Ansis Īvāns atzīst: “Mutvārdu vēstures krājuma apmeklējums bija labs pamudinājums ķerties pie atmiņu lasīšanas un apdomāt iespēju pašam intervēt kādu cilvēku un uzklausīt viņa dzīvesstāstu.”  Nacionālā mutvārdu vēstures projekta apmeklējums papildināja studentu zināšanas par mutvārdu vēsturi, sociālo zinātņu kvalitatīvajiem un starpdisciplinārajiem pētījumiem.