Grāmatas rituāla diena: notikusi monogrāfijas „Latviešu kapusvētki: Identitātes rituāls” atvēršana

Otrdien, 19. augustā grāmatu un kultūrpreču mājā NicePlace Mansards (Rīga, Kr. Barona iela 21a) notika monogrāfijas „Latviešu kapusvētki: Identitātes rituāls” atvēršana. Grāmatas autores – LU Komunikācijas zinātnes doktorante Laura Uzule un LU Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče – pie apjomīgā pētījuma, kas izseko latviešu kapusvētku attīstībai no pirmsākumiem un skaidro rituāla pārmaiņas vēstures gaitā, strādājušas trīs gadus.

Grāmatas atvēršanas ievaddaļā V.Zelče akcentēja, ka šī pasākuma nolūks lielākajā mērā ir izteikt pateicības, jo grāmatas tapšanā piedalījās daudz cilvēku, daloties novērojumos un atmiņās, aizpildot anketas un sniedzot savu ģimeņu fotogrāfijas.

LU Sociālo zinātņu fakultātes profesore Skaidrīte Lasmane, sakot uzrunu, uzsvēra, ka „Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātei ir kārtējā svētku diena un ir ļoti liels prieks, ka pēc visām daudzajām kapusvētku rituāla dienām ir pienākusi grāmatas rituāla diena!”

Arī LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Baiba Bela pauda prieku par monogrāfijas iznākšanu. „Šī grāmata ir lielisks veids, kā mēs katrs varam turpināt savu personisko dialogu ar to, ko mums personīgi nozīmē kapusvētki un paskatīties uz to plašā kontekstā. Dziļo dimensiju bieži vien palīdz saskatīt tieši šāds skats no malas.”

Pasākuma gaitā tika izteiktas daudzas pateicības un dāvāti eksemplāri grāmatas tapšanas atbalstītājiem. Paldies tika teikts arī bakalaura studiju līmeņa studentiem, patlaban jau absolventiem, kas palīdzēja anketu izplatīšanas procesā. LU Komunikācijas zinātnes bakalaura studiju programmas absolvente Aira Šmelde dalījās atmiņās par anketu izplatīšanu kapusvētkos Kurzemē: „Godīgi sakot, uzdevums nebija grūts, jo mana ģimene piedalās kapusvētkos, tā ir tradīcija. Kandavas novada Zantē uz kapusvētkiem iet visi, tas ir kā liels dzimtas salidojums. Tie ir lielāki svētki nekā dzimšanas diena. Ir pat tāda kā konkurencu, kuram skaistākie kapiņi apkopti, kuram skaistāki ziedi līdzi. Par spīti tam, ka tas notiek kapos, pasākums ir pozitīvs un neviens man neatteica aizpildīt anketu.”

Paldies par unikālo pienesumu grāmatas tapšanai tika teikts komunikācijas zinātnes doktorei Klintai Ločmelei, kuras ģimenes mantojumā saglabājušās dažādu desmitgažu kapusvētku lapiņas, sākot jau no 1928. gada, kas nenovērtējami bagātināja pētījumu un ir aplūkojamas grāmatā.

Par savu kapusvētku pieredzi stāstīja LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas absolvente Evija Ziemele: „Mana kapusvētku pieredze ir saistīta ar trīs kapiem. Šajā gadā un katru gadu tas ir liels izaicinājums manai ģimenei paspēt būt visiem kopā vienos, otros un trešajos svētkos. Pagājušajā nedēļā mums bija Varakļānu kapusvētki, kas beidzās, lai cik jocīgi tas neizklausītos, četros no rīta ar kārtīgu balli un nākamajā rītā man bija jabūt jau Brantānu kapos nākamajos kapusvētkos. Tāda iespēja, ka varētu nebūt, nepastāv. Nākamnedēļ mēs braucam uz Mēmeles kapiem. Tā spēja visai ģimenei mobilizēties ar bērniem, vīriem un visur pagūt, prasa kārtīgu menedžmentu.”

LU Komunikācijas zinātnes doktora zinātniskā grāda pretendente, kas deva savu artavu anketu izplatīšanas darbā kapusvētku dalībniekiem, Gita Siliņa par nesenajiem Kurzemes kapusvētkiem netālu no Kandavas atklāja: „Mēs ar mammu sestdien esam atgriezušās no kapusvētkiem. Šogad es biju paņēmusi grāmatu līdzi pārādīt tiem cilvēkiem, kas ir savā ziņā pētījuma dalībnieki. Vīri ļoti vēlējās atpirkt no manis šo grāmatu!”

Īpašs stāsts saistīts ar grāmatas vāka dizainu. Speciāli šim nolūkam māksliniece Laura Āboliņa radīja gleznu, strādājot plenērā Kuldīgā, Annas kapos. „Tā bija interesanta pieredze, gleznot kapos. Novēroju, ka cilvēki dažādi attiecas pret to, ka kāds kapos uzturas neierastu iemeslu vadīts. Daži cilvēki diezgan privātīpašnieciski izturas pret savām kapu kopiņām, uztraucoties, kā tās tiks attēlotas, vai izskatīsies pienācīgi sakoptas,” atklāja maksliniece. Jāuzsver, ka glezna jau atradusi savu īpašnieku.

Noslēgumā kolorītu grāmatas fragmentu lasīja aktieris un LU Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andris Morkāns.

Grāmata izdota izdevniecības „Mansards” veidotajā sērijā „Imperfectum”. Tā sagatavota un izdota valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” projekta „Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” ietvaros, tās izdošanu atbalstījis arī Kultūrkapitāla fonds.

Sagatavoja:

Laura Ardava

LU doktora zinātniskā grāda pretendente

Lauras Ardavas un Lauras Uzules foto