Akadēmiskais centrs
Kultūras ministrija publicējusi ministrijas iniciētu un finansētu Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes veiktu pētījumu par 9 līdz 16 gadus vecu bērnu un pusaudžu medijpratību Latvijā.
Pētījums tika veikts 2017.gada rudenī divos posmos, integrējot kvalitatīvo un kvantitatīvo pieeju: pirmajā posmā tika veiktas kvalitatīvajā metodoloģijā balstītas padziļinātās intervijas ar mērķa grupas pārstāvjiem. Otrais pētījuma posms bija balstīts kvantitatīvajā metodoloģijā un tā ietvaros tika veikta bērnu un pusaudžu aptauja Latvijas izglītības iestādēs.
Pētījumu īstenoja LU Sociālo zinātņu fakultātes UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedra. Katedras vadītāja un vadošā pētniece Guna Spurava saka: ”Mūsu uzdevums bija kaut nedaudz izgaismot realitāti, kādā dzīvo jaunā paaudze, izprast, kā veidojas bērnu un pusaudžu attiecības ar medijiem, internetu. Uzdevums bija kliedēt miglu, kas klāj digitālo pikseļu plaisu paaudžu starpā. Lai var sākt apjaust, kas notiek otrajā krastā.”
Pētījuma rezultātā iegūtā informācija ļāvusi secināt, ka bērni un pusaudži nepietiekami apgūst zināšanas, kas saistītas ar dažādiem medijpratības aspektiem, t.sk. izpratni par mediju biznesa darbības pamatprincipiem un to finansēšanas modeļiem, tādas informācijas salīdzināšanu, kas iegūta dažādos avotos, viltus ziņu atpazīšanu. Rezultātu analīze liecina, ka zināšanas, kuras bērni un pusaudži iegūst skolā un, ko viņiem spēj sniegt vecāki, nav pietiekamas, lai attīstītu prasmes un iemaņas, kādas šobrīd nepieciešamas, lai droši un prasmīgi darbotos dažādās platformās digitālajā vidē. Skolā tiek maz mācītas tādas iemaņas, kas var būt noderīgas ikdienā interneta lietošanā, un gandrīz vispār netiek mācīta sociālo tīklu un dažādu citu platformu lietošana, kas aizņem nozīmīgu bērnu un pusaudžu dzīves laika daļu. Galvenokārt gan tehnoloģiju lietošanu, gan dažādas internetā nepieciešamās iemaņas bērni un pusaudži apgūst pašmācības ceļā. Jaunā paaudze, jo īpaši pusaudži bieži jūtas pārāki savās prasmēs gan par vecākiem, gan skolotājiem, tāpēc ne vieni, ne otri netiek uzskatīti par labiem padomdevējiem aktivitātēm digitālajā vidē.
Guna Spurava uzsver: “Šāda situācija liek domāt par nepieciešamību pārskatīt un papildināt izglītības saturu saistībā ar medijpratības apguvi dažāda līmeņa izglītības iestādēs. Ņemot vērā Latvijas mediju vides specifiku un globālos procesus interneta mediju attīstībā, jo īpaši svarīgi veicināt dažādu skolas vecuma bērnu izpratni par tradicionālo un digitālo mediju darbības pamatprincipiem, finansēšanas avotiem un reklāmas ietekmi mediju darbā. Šādi pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka izglītības procesā nekavējoties nepieciešams vērst uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar drošību internetā”.
LU Sociālo zinātņu fakultātes UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedra dibināta 2016.gada janvārī. Tās mērķis ir (a) veicināt drošu, efektīvu un radošu mediju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietojumu sabiedrībā, īpašu uzmanību pievēršot bērnu un jauniešu kompetencēm šajā jomā; (b) veicināt informācijas apriti un sadarbību starp akadēmiskajiem spēkiem - pētniekiem, politikas veidotājiem, izglītotājiem, industriju pārstāvjiem.
