Šā gada 9. novembrī Valmierā norisinājās projekta “LIVINGMEMORIES (Living Together with Difficult Memories and Diverse Identities)” zinātniskā konference “Atmiņas pētījumi un reprezentācijas jeb “Smaržo sēnes””. Tās dalībnieki noskatījās arī Valmieras Drāmas teātrī iestudēto Gunāra Priedes lugu “Smaržo sēnes” un pēc tās diskutēja ar izrādes veidotājiem
Šā gada 9. novembrī Valmierā norisinājās projekta “LIVINGMEMORIES (Living Together with Difficult Memories and Diverse Identities)” zinātniskā konference “Atmiņas pētījumi un reprezentācijas jeb “Smaržo sēnes””. Tās dalībnieki noskatījās arī Valmieras Drāmas teātrī iestudēto Gunāra Priedes lugu “Smaržo sēnes” un pēc tās diskutēja ar izrādes veidotājiem.
Konferencē “Atmiņas pētījumi un reprezentācijas jeb “Smaržo sēnes”” izskanēja projekta “LIVINGMEMORIES” pētnieku ziņojumi, kas atspoguļoja viņu zinātniskā darba jaunākos rezultātus. Kopīgais tematiskais vadmotīvs visiem referātiem bija baiļu un klusuma kā sociālo parādību izvērtējums Latvijas kolektīvās atmiņas kultūrā. Pētniece Aija Rozenšteine aplūkoja Rolanda Kalniņa filmas “Akmens un šķembas” (“Es visu atceros, Ričard”) scenārijā, tai veltīto Rīgas kinostudijas Mākslas padomes protokolos, kā arī vēlāk tapušajās intervijās ar filmas veidotājiem rodamo “baiļu” motīvu.
Dr. sc. comm. Laura Ardava analizēja medijos un populārās kultūras produktos vērojamos Atmodas sociālās atmiņas klusuma un sakralizācijas diskursus. Savukārt
Dr. sc. comm. Marita Zitmane, raugoties no baiļu prizmas skatpunka, iztirzāja
Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas pieņemšanas gaitas atspoguļojuma Latvijas drukātajos medijos diskursus. Emeritētās profesores Skaidrītes Lasmanes ziņojuma tēma – robežu režīma performance kultūrā. Tajā tika aplūkota cietuma un tā raksturlielumu performance Varlama Šalamova un Aleksandra Solžeņicina prozā un Knuta Skujenieka dzejā. Pētnieces Sanitas Burķītes uzstāšanās bija veltīta uzticēšanās sociālajam fenomenam, tā konstatācijai/nekonstatācijai Baltinavas, Viļakas un Rugāju novadu iedzīvotāju mutvārdu vēstures intervijās. Profesore Vita Zelče aplūkoja Gunāra Priedes lugas “Smaržo sēnes” likteni Latvijas politiskajā un kultūras dzīvē, kā arī to ietverošajam baiļu un klusuma lokam padomju periodā un tā laušanai pārbūves laikā. Šī uzstāšanās atšifrēja konferences nosaukuma otro daļu un ievadīja pasākuma nākamo daļu – Valmieras Drāmas teātrī iestudētās Gunāra Priedes lugas “Smaržo sēnes” noskatīšanos.
Šī izrāde pirmizrādi piedzīvoja 2015. gada 17. decembrī, tā
saņēmusi 2015./2016. gada Latvijas teātru gada balvu kategorijā “Gada mazās formas izrāde”. Gunāra Priedes luga “Smaržo sēnes” tapusi 1967. gadā un tapusi par vienīgo aizliegto latviešu lugu, jo dramaturgs atļāvies ironizēt par nomenklatūras darbinieku dzīvesveidu un vērtībām. Valmieras Drāmas teātra iestudējumam, kas tapis gandrīz 50 gadus pēc lugas tapšanas, likts apakšvirsraksts: “Dubultās morāles precedents.” Tādējādi priekšplānā izvirzot morāli, melus, bailes, kas caurauž arī mūsdienu sabiedrības dzīvi.
Pēc izrādes konferences dalībnieki – Sociālo zinātņu fakultātes mācībspēki, doktoranti, maģistranti, projekta “LIVINGMEMORIES” pētnieki un sadarbības partneri – tikās ar izrādes režisoru Mārtiņu Eihi un aktieri Janusu Johansonu, kurš izrādē “Smaržo sēnes” atveidoja lugas centrālā tēla (kurš gan uz skatuves neparadās) Kārļa Raubēna dēlu Sergeju. Sarunas galvenā tēmas vijās ap izrādes tapšanas gaitu, padomju laika izpratni un sociālo atmiņu mūsdienās, totalitārisma paliekošajiem nospiedumiem kultūrā un sabiedrībā, bailēm un nodevību dažādos vēstures laikmetos, politiskās elites formēšanās tradīcijām un paradumiem Latvijā, valsts 100-gades svinību kultūras programmas pozitīvajiem un negatīvajiem efektiem. Skatītāji veltīja atzinīgus vārdus gan režisoram M. Eihem, gan aktieru trupai, gan arī Valmieras Drāmas teātrim.
Pēc pasākuma, daloties iespaidos, bibliotēkzinātnes un informācijas maģistra studiju programmas 2. kursa studentu kopīgā atziņa skan šādi: ““Smaržo sēnes / Smaržo siens / Un Tu atkal paliec viens”. Atkailinātības sajūta – aktieri un skatītāji. Skatienu krustugunis. Katram savas. Gunāra Priedes klātesamība. Režisora un aktieru skatījums un vēstījums liek domāt. Un saskatīt paralēles ar mūsdienām .... Mainās laiki, bet vai mainās tikumi ...” Savukārt doktora zinātniskā grāda pretendente Laura Uzule norāda:
““Smaržo sēnes” – lielisks režisora Mārtiņa Eihes un Valmieras Drāmas teātra aktieru kopdarbs: daudzslāņaini simboliska, sajūtu un pārdomu izrāde. Lai gan Gunāra Priedes luga ir sarakstīta 1967. gadā, uzdrīkstoties izgaismot tā laika problēmas, tomēr arī mūsdienās (skumji atzīt) viss ir tāpat – dubultmorāle, nodevība, kontrole, bailes, gļēvums.. Smaga, bet ļoti vērtīga izrāde, kas mudina domāt, vai tiešām vēlamies tā dzīvot arī turpmāk. Vai mums ir griba kaut ko mainīt un atklāt ‘paroles otru daļu’?” Emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane atzīst: “"Piesātināts un bagātinošs “LIVINMEMORIES” projekta pasākums. Dinamiska divu stundu konference, pamatīgā auditorijas sagatavošana Gunāra Priedes lugas uztvērumam, kā arī pati izrāde, tikšanās ar “Smaržo sēnes” uzveduma veidotajiem, diskusijas teātrī un pusnaktī atpakaļceļā ierosina padziļinātu domāšanu par padomju laiku mūsdienu atmiņā.”
Liels paldies pasākuma organizatoriem – pētniecei Sanitai Burķītei, Sociālo zinātņu fakultātes izpildirektorei Gitai Blauai un Valmieras Drāmas teātra mārketinga direktorei Agitai Mačukai!
Projekts “LIVINGMEMORIES” ir starpdisciplinārs sociālo un humanitāro zinātņu projekts, kura uzmanības centrā ir sociālās atmiņas problemātika, konfliktu un protestu kustību nospiedumi atmiņā un identitātē. Projekta ietvaros kopā strādā pētnieku grupas no Helsinku Universitātes, kas ir vadošā partnere, Permas Valsts politehniskās Universitātes, Tartu Universitātes, Frankfurtes pie Mainas Gētes Universitātes, Koča Universitātes Stambulā, Latvijas Universitātes. Projekta koordinatore ir
Dr. phil. Kirsti Salmi-Niklandera no Helsinku Universitātes. Tas ir pirmais sociālo un humanitāro zinātņu projekts, kas Latvijā tiek īstenots programmā ERA.NET RUS PLUS (EU-FP7). Tā ir Eiropas Savienības 7. Ietvara programma, kas vērsta uz Eiropas Savienības dalībvalstu zinātnieku sadarbības ar Krievijas zinātniekiem veicināšanu.