Akadēmiskais centrs
Ceturtdien, 18. janvārī plkst. 18.15 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Berlina auditorijā notiks tikšanās ar leģendāro kinorežisoru Jāni Streiču. Sarunas galvenā tēma darbs un tā jēga, kā arī kino.
Jāņa Streiča filmogrāfijā ir 25 filmas, viņš tajās ir bijis gan režisors, gan arī aktieris. Vairākas no tām ir iemantojušas milzīgu popularitāti – “Mans draugs nenopietns cilvēks” (1975), “Teātris” (1978), “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981), “Cilvēka bērns” (1991), “Likteņdzirnas” (1997) un “Rūdolfa mantojums” (2010) – un kļuvušas par latviešu kultūras leģendām. Klajā nākušas arī J. Streiča grāmatas “Lāga dvēseļu straume” (2006) un “1991. Tas garais cilvēkbērna gads” (2011). Jāņa Streiča darbs ir novērtēts ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Raiņa balvu, LR Ministru kabineta balvu un Triju Zvaigžņu ordeni. Savukārt režisora filmas ir guvušas apbalvojumus starptautiskos un vietējos kinofestivālos. To vidū arī trīs Lielie Kristapi, Vatikāna prēmija “Beato Angeliko” un Vissavienības kinofestivālu apbalvojumi. Akadēmisko rakstu krājumā “Latvija un latvieši” (2014) Jānis Streičs par savu laiku Rīgas kinostudijā stāsta: “Mūsu nebija daudz – to, kuriem Latvijā bija lemta reta iespēja strādāt visīstākajā kino fabrikā, kura ar savu tehniku ne ar ko neatšķīrās no pasaules kino ražotnēm. Arī no Holivudas. Protams, ja nesalīdzinām savu filmu skaitu ar viņu produkcijas milzu apjomu, grandiozo tirgu un reklāmu, kas pakļāvusi sev visu pasauli. Bērns kā mīlestības auglis var piedzimt gan karaļa pilī, gan zemnieka būdiņā. Tā arī filma. [..] “kinogēns” mums ir viens un tas pats. Jo viņi tur un mēs šeit ražojām produkciju patērētājam.” Jānis Streičs bija arī 2014. gada Latvijas kinofestivāla “Lielais Kristaps” žūrijas priekšsēdētājs. Medijos plašu rezonansi guva režisora teiktais, komentējot pagājušajā nedēļā Rīgā notikušo Eiropas Kinoakadēmijas balvas noslēguma ceremoniju. J. Streičs uzsvēra, ka “Latvijas filmas ir Eiropas kino daļa”. Režisors Jānis Streičs Sociālo zinātņu fakultātē ir viesojies vairākkārt. Visas šīs tikšanās ir bijušās liels ieguvums studentiem un mācībspēkiem. Par tām tuvāk sk.: LU SZF mājaslapā LU mājaslapā
Foto: Jānis Streičs SZF 2010.gadā
Jāņa Streiča filmogrāfijā ir 25 filmas, viņš tajās ir bijis gan režisors, gan arī aktieris. Vairākas no tām ir iemantojušas milzīgu popularitāti – “Mans draugs nenopietns cilvēks” (1975), “Teātris” (1978), “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981), “Cilvēka bērns” (1991), “Likteņdzirnas” (1997) un “Rūdolfa mantojums” (2010) – un kļuvušas par latviešu kultūras leģendām. Klajā nākušas arī J. Streiča grāmatas “Lāga dvēseļu straume” (2006) un “1991. Tas garais cilvēkbērna gads” (2011). Jāņa Streiča darbs ir novērtēts ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Raiņa balvu, LR Ministru kabineta balvu un Triju Zvaigžņu ordeni. Savukārt režisora filmas ir guvušas apbalvojumus starptautiskos un vietējos kinofestivālos. To vidū arī trīs Lielie Kristapi, Vatikāna prēmija “Beato Angeliko” un Vissavienības kinofestivālu apbalvojumi. Akadēmisko rakstu krājumā “Latvija un latvieši” (2014) Jānis Streičs par savu laiku Rīgas kinostudijā stāsta: “Mūsu nebija daudz – to, kuriem Latvijā bija lemta reta iespēja strādāt visīstākajā kino fabrikā, kura ar savu tehniku ne ar ko neatšķīrās no pasaules kino ražotnēm. Arī no Holivudas. Protams, ja nesalīdzinām savu filmu skaitu ar viņu produkcijas milzu apjomu, grandiozo tirgu un reklāmu, kas pakļāvusi sev visu pasauli. Bērns kā mīlestības auglis var piedzimt gan karaļa pilī, gan zemnieka būdiņā. Tā arī filma. [..] “kinogēns” mums ir viens un tas pats. Jo viņi tur un mēs šeit ražojām produkciju patērētājam.” Jānis Streičs bija arī 2014. gada Latvijas kinofestivāla “Lielais Kristaps” žūrijas priekšsēdētājs. Medijos plašu rezonansi guva režisora teiktais, komentējot pagājušajā nedēļā Rīgā notikušo Eiropas Kinoakadēmijas balvas noslēguma ceremoniju. J. Streičs uzsvēra, ka “Latvijas filmas ir Eiropas kino daļa”. Režisors Jānis Streičs Sociālo zinātņu fakultātē ir viesojies vairākkārt. Visas šīs tikšanās ir bijušās liels ieguvums studentiem un mācībspēkiem. Par tām tuvāk sk.: LU SZF mājaslapā LU mājaslapā
Foto: Jānis Streičs SZF 2010.gadā
