Dziedinošā atcerēšanās: Rīgā noritējis starptautiska projekta “LIVINGMEMORIES” partneru darba seminārs

Teksta autore: Laura Ardava

Laikā no šā gada 11. līdz 13. aprīlim Rīgā, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūtā (LU SPPI) norisinājās programmas ERA.NET RUS PLUS (EU-FP7) projekta “Dzīve kopā ar sarežģītām atmiņām un dažādām identitātēm” (“Living Together with Difficult Memories and Diverse Identities”) (LIVINGMEMORIES) partneru darba seminārs. Tā norisi organizēja SPPI Sociālās atmiņas pētniecības centrs. Uz semināru Rīgā bija ieradušās pētnieku darba grupas no Helsinku Universitātes, kas ir vadošā projekta partnere, Permas Valsts politehniskās Universitātes, Tartu Universitātes, Frankfurtes pie Mainas Gētes Universitātes un Koča Universitātes Stambulā, lai dalītos pieredzē un vienotos par kopīgu pieeju problemātisku atmiņu un identitāšu zinātniskai izpētei.

Pie memoriāla padomju deportāciju upuriem Torņkalnā. Foto: Sanita Burķīte.

Semināra dienu laikā pārstāvēto universitāšu darba grupas prezentēja izstrādātas pētniecības koncepcijas, vienojās par projekta sadarbību ar Rīgas vasaras skolu (Riga Summer School), kā ietvaros šā gada augustā taps atmiņas tematikai veltītas dokumentālas īsfilmas, kā arī par kolektīvās monogrāfijas izstrādi un atmiņas pētījumu metodoloģiskajām pieejām. Monogrāfija, kā izdevējs būs starptautiska akadēmiskā izdevniecība, sastāvēs no apmēram 15 rakstiem. Tās ietvaros LU pētnieku grupa, kur profesores Dr. hist. Vita Zelčes vadībā iesaistījušies Dr. sc. comm. Laura Ardava, Dr. sc. comm. Didzis Bērziņš, Dr. sc. soc. Jurijs Ņikišins un Dr. art. Zane Radzobe, Mg. soc. sc. Sanita Burķīte un Mg. soc. sc. Aija Rozenšteine, plāno analizēt Latvijas komemorācijas jeb kolektīvās atceres politiku gan pretrunīgu atceres dienu (8./9. maijs), gan dzimtes kontekstos, kā arī pētīt ‘klusuma zonas’ Latvijas sociālajā atmiņā. Pētījumu starprezultātus darba grupas prezentēs un apspriedīs starptautiskā projekta “LIVINGMEMORIES” partneru darba otrajā seminārā Stambulā nākamā gada sākumā.

Likteņdārzā. Foto: Sanita Burķīte.

Ārvalstu viesi kopā ar LU pētniekiem semināra otrajā dienā devās arī ekskursijā uz Latvijas sociālajai atmiņai un identitātei nozīmīgām piemiņas vietām, izskaidrojot  Padomju Savienības uzvarai Lielajā Tēvijas karā veltītā pieminekļa pretrunīgo nozīmi Latvijas sabiedrībā, traģiskos vēstījumus, ko nes padomju deportāciju upuru memoriāls Torņkalnā, holokausta upuru memoriāls Rumbulā un Salaspilis memoriāls, kas izveidots nacistu ierīkotās koncentrācijas nometnes vietā. Savukārt par pagātnes traumu dziedināšanu vēstīja Likteņdārzs. Pētnieki atzinīgi novērtēja šo piemiņas vietu kā jaunas komemorācijas formas paraugu, kas balstīts uz cilvēku līdzdalību un ziedojumiem memoriālās vietas veidošanā. Otrdienas ekskursija noslēdzās Rīgas Brāļu kapos, vērojot arī naktī izgaismoto Mātes Latvijas tēlu. Trešdien ārvalstu pētniekiem tika dota iespēja apmeklēt KGB muzeju jeb Stūra māju un paviesoties Latvijas Okupācijas muzeja Audiovizuālo materiālu krātuvē, kur glabājas vairāk nekā 2000 Latvijas tautas likteni vēstošu mutvārdu vēstures liecību. Šīs krātuves vadītāja Lelde Neimane uzsvēra, ka skaudrās liecības, piemēram, par deportācijām uz Sibīriju, “var kalpot par spēka stāstiem, par atgādinājumiem novērtēt to, kas mums dzīvē ir un cik laimīgi esam mūsdienās!”

Helsinku Universitātes pētnieku darba grupas vadītāja Dr. phil. Kirsti Salmi-Niklandera (Kirsti Salmi-Niklander) par ekskursijā redzēto sacīja: “Dažādo komemorācijas vietu apmeklēšana bija ļoti interesanta un aizkustinoša pieredze. Jūsu [Latvijas tautas] vēsture pēdējo 100 gadu laikā ir bijusi ļoti traģiska, tāpēc ir labi un pareizi, ka šīs dažādās piemiņas vietas tiek uzturētas un godātas. Atcerēšanās un dalīšanās atmiņās var būt ļoti dziedinoša!” Semināra dalībnieki atzina, ka Latvijas Universitātē notikušais pasākums bija ļoti vērtīgs un labi organizēts. Tas pētniekiem ļāva iepazīt vienam otru, plānot  savstarpējo sadarbību, kā arī daudz uzzināt par Latviju.

Semināru atklāj Dr. hist. Vita Zelče (no kreisās) un Dr. phil. Kirsti Salmi-Niklandera. Foto: Sanita Burķīte.

Projekts ir pirmais sociālo un humanitāro zinātņu projekts, kas Latvijā tiek īstenots programmā ERA.NET RUS PLUS. Tā ir Eiropas Savienības 7. Ietvara programma, kas vērsta uz Eiropas Savienības dalībvalstu zinātnieku sadarbības ar Krievijas zinātniekiem veicināšanu. LU projektu “LIVINGMEMORIES” īsteno Sociālās atmiņas pētniecības centrs – Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta starpnozaru pētnieciskā struktūrvienība.