Dzīve sociālajos medijos

10. janvārī Kaņepes kultūras centrā plkst.18.00 notiks otrais Sociālo zinātņu fakultātes referātu cikls “Nesabiedriskie lasījumu”, kurā  fakultātes absolventi stāstīs par interesanto, kas uzzināts rakstot studiju noslēguma darbus. Šoreiz saruna būs veltīta dzīvei sociālajos tīklos. 21. gadsimta jauniešu dzīves neatņemama sastāvdaļa ir sociālo kontu esamība, savu domu un personisko pārdzīvojumu publiskošana. Mūsu identitātei digitālajā vidē reizēm ir pat ietekmīgāka loma, nekā reālajā dzīvē. Par mūsu dzīvi Facebook, Snapchat, Instagram, Whatsapp un Youtube kanālos – uzzināto un izpētīto dalīsies trešdienas vakarā dalīsies četri Komunikāciju studiju nodaļas absolventi. Pasākuma moderatore – pasniedzēja Līva Brice. Mēdz teikt, ka atšķirību starp paaudzēm iezīmē viņu attieksme pret jaunām tehnoloģijām un tehniskajām iespējām. Var teikt par pieaugušie izmanto jaunās tehnoloģijas, bet jaunieši tajās dzīvo. Tieši jauniešus un viņu virtuālo dzīvi pētījuši Sociālo zinātņu fakultātes absolventi. Mēs visi esam bērni, draugi, kolēģi – esošie un bijušie, daži no mums - vecāki . Kā visas šis atšķirīgās lomas sadzīvo sociālajā vidē? Veltas Skolmeisteres maģistra darba “Dažādu identitāšu pārvaldīšanu “Facebook” vidē: Latvijas jauniešu analīze” mērķis bija noskaidrot kā tiek veidotas un pārvaldītas vienas personas atšķirīgas identitātes, novērstas pretrunas un saturs pielāgots dažādām auditorijām, kas ir indivīda Facebook kontaktu lokā. Kristīne Antonova  darbā “Atzīšanas velmju komunikācija Youtube vlogos” pētījusi kā vlogošana var ne vien sniegt nepieciešamo atzīšanu, bet arī ietekmēt personības un identitātes veidošanos. Linards Āboltinš pievērsies tēmai “Seksuālā orientācija un ievainojamība sociālajā tīklā Facebook: mironaratīvi un lietotāju pieredze”, pētot lietotāju psoihosociālo ievainojamību, ņemot vērā viņu seksuālo orientāciju. Krista Umbraško pētījusi “Naratīvu izpausmes sociālajos tīklos: stāsts (“story”) funkcijas sociālajās platformās Snapchat, Instagram, Facebook un Whatsapp” analizējot kādi ir jauno cilvēku sociālo platformu “story” jeb stāsta sadaļas lietošanas paradumi. Pierādīts, ka jaunieši izpratni par laiku vai pagāni bieži konstruē izmantojot saturu, kuru paši ir ievietojuši sociālajos tīklos. Vai mūsu atmiņa ir tik gara, cik pieejamā informācija? Vai brīdī, kad “story” sadaļā ievietotais saturs vairs nebūs lietotājiem pieejams, pats notikums  arī tiks aizmirsts? Trešdienas vakarā četri Sociālo zinātņu fakultātes vasara absolventi dalīsies savos secinājumos. Aicinām visus interesentus atnākt un paklausīties! Un iespējams, ka šeit Jūs uzzināsiet ko jaunu un noderīgu savai tīklošanas ikdienai! Ieeja bez maksas!