Notikusi diskusija par elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzības jomu

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē (LU SZF) 24.novembrī norisinājās diskusija par elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzības jomu, kurā piedalījās vairāki šīs tēmas speciālisti un tika apspriesta iespējamo uzraudzības institūciju nepieciešamība, struktūra, sastāvs un galvenās risināmās problēmas.

Diskusijas dalībnieki atzina, ka pašreizējā elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzības mehānismā (to dara Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), vienlaikus esot jomas regulators un sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētājs) ir būtiski trūkumi, kuri būtu jānovērš, taču dalījās domas par to, kā tas būtu panākams. Citās valstīs elektronisko mediju pārraudzību veic atsevišķas institūcijas – regulators un sabiedrisko mediju uzraudzības institūcija (visbiežāk padome).

Sarunas gaitā izkristalizējās, ka nepieciešamas kompleksas pārmaiņas, ja tādas notiek, un kā divas galvenās problēmas tika nosaukta sabiedrisko mediju atrašanās reklāmas tirgū un sabiedriskā pasūtījuma veikšanas modelis. To un citu problēmu risināšanai tika piedāvāti dažādi varianti.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA) par ierosinājumu veidot sabiedrisko mediju uzraudzības padomi izteicās, ka tas neapšaubāmi ir būtisks jautājums, jo ar informāciju, kas tiek saņemta no sabiedriskajiem medijiem tiek piepildīti mūsu “prāti un sirdis” un apņēmās virzīt šo jautājumu komisijas dienaskārtībā, uzverot, ka svarīgākais jautājums ir par to, kādas personības un iestādes tiktu pārstāvētas pārraudzības padomē.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka vērsa uzmanību uz to, ka Lietuvā un Igaunijā šī problēma jau vairākus gadus ir atrisināta un mudināja uz steidzamu rīcību pārraudzības modeļa konstruēšanā, “jo esam palikuši vienīgie, kuriem tā nav”.

Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis sacīja, ka jau esošā NEPLP iespēju robežās var risināt esošās problēmas, bet tas ir atkarīgs no padomes locekļu godaprāta un pilnvērtīga Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pildīšanas. Taču, tā kā līdzšinējā laikā pārmaiņas nav notikušas, R.Putnis pauda skepsi par potenciāli pozitīvām izmaiņām šajā jautājumā.

R.Putnis arī uzsvēra, ka “ļoti būtiski ir mācīties no demokrātiskām valstīm un novērtēt politiķu lomu pārraudzības padomē”. Turklāt R.Putnis  atklāja, ka Mediju politikas pamatnostādņu uzmetuma sabiedriskajā apspriešanā saņēmis iebildumus no Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas par plānotajām reformām saistībā ar sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma veikšanas modeli, kas nozīmē to, ka “NEPLP ar LTV un LR praktiski bloķē reformu procesu”. Šajā sakarā R.Putnis arī uzdeva retorisku jautājumu par to, kurš politiķis gan varētu atļauties nostāties pret šādu mediju nostāju un rosināt būtiskas reformas? Problēmu R.Putnis saskata tajā, ka pārmaiņas varētu veikt tikai politiķi ar “garajām rokām” aizmugurē, bet Saeimā ir daudz politiķi bez tādas aizmugures un viņiem ir ārkārtīgi svarīgs savs publiskais tēls un viņi nevar atļauties “bakstīt” medijus.

NEPLP priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Aija Dulevska uz to atbildēja, ka NEPLP, LTV un LR nostāja ir pārprasta un tās atbalsta reformu procesu.

LU SZF pasniedzējs, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes loceklis Rolands Tjarve uzsvēra drosmīgu politiķu nozīmi iecerēto reformu īstenošanā un izteica viedokli, ka visām organizācijām ir tieksme pretoties pārmaiņām. R.Tjarve atgādināja, ka nav daudz laika, ir jābūt trauksmainai rīcībai, jo “mediju vide ir drastiski mainījusies, bet mēs dzīvojam ar noteikumiem, kas radīti pirms 20 gadiem”.

Diskusijā, kuru rīkoja LU SZF Komunikācijas studiju nodaļa un portāls Mans Medijs, piedalījās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Aija Dulevska, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka un LU SZF pasniedzējs, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes loceklis Rolands Tjarve.

Jāņa Bula fotogrāfijas no diskusijas iespējams aplūkot galerijā.

Pilns diskusijas ieraksts: