Svētdien, 21. septembra rītā, laikā, kad lielākā daļa studentu baudīja brīvdienas, LU Sociālo zinātņu Komunikācijas studiju programmas 2. kursa maģistranti kopā ar mācībspēkiem, devās uz leģendām apvīto namu Brīvības ielā 61, jeb tautā saukto „Stūra Māju”.
Ekskursiju pa bijušo Valsts drošības komiteju, kas saukt arī par „Čeku”, vadīja viens no Okupācijas muzeja dibinātājiem – vēsturnieks Rihards Pētersons. Viņš kopā ar trim Okupācijas muzeja darbiniekiem veidojis projektu „Izstaigā Stūra māju”, kas ir arī viens no Rīga 2014 notikumiem.
Ekskursija ilga vairākas stundas, kurās R. Pētersons vadīja ekskursiju sākot no nama pagrabstāviem un beidzot ar augstāk esošiem stāviem. Ekskursijas laikā studenti un pasniedzēji aplūkoja ieslodzījuma kameras, kurās, kā stāstīja R. Pētersons, bija mākslīgi uzturēts karstums. Tajās bija tik karsts, ka cilvēki sēdēja apakšveļā vai kaili, un spilgtā apgaismojuma dēļ, nezināja vai ir diena, vai nakts. Apskatīja arī mājas pagrabus, ieslodzīto pastaigas laukumus, kuros drīkstēja iziet ne biežāk kā vienu reizi desmit dienās, pratināmo personu pārvadājamo liftu un izmeklētāju kabinetus.
Tāpat tika aplūkoti arī mājas augstākie stāvi, kas krasi atšķīrās no drūmās pagrabstāvu noskaņas. Piemēram, ēkas kāpņu telpās jūtamas jūgendstila pazīmes – pratināmo personu liftu, izdaiļo dzelzs režģis, kurā ietverti augu un ziedu motīvi. Savukārt no ēkas sestā stāva paveras skaists skats uz Brīvības ielu, no kuras, kā norādīja R. Pētersons, varēja redzēt radio uztvērēja traucētājus (tautā sauktus par „zāģiem”), kādus bieži izmantoja Padomju Savienības laikā, lai nevarētu uztvert nevēlamas radio stacijas.
Valsts drošības komiteja ir viens no spilgtākajiem totalitārās varas simboliem, kas izmainījis daudzu cilvēku likteņus.
Viens pa ceļu gāja, Priekšā bija māja, Iekšā kādu rāja, Jo viņš nezināja, kur ir kreisā kāja, kur ir labā kāja. /O. Vācietis/ Teksta autore: Ieva Upīte Foto: Dace Znotiņa