SZF studenti apzina mutvārdu vēstures pieejas izmantošanas iespējas

Studentiem tā bija lieliska iespēja dzīvē redzēt, ka kvalitatīvās pētījumu metodes, kas līdz šim galvenokārt izmantotas vien studiju darbu rakstīšanā, var būt arī ikdienas darba instruments. Mācību “ekskursijas” notika studiju kursu “Kvalitatīvās metodes komunikācijas pētījumos” un “Zinātniski pētnieciskais darbs un akadēmiskā rakstīšana” ietvaros.

Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) Audiovizuālo materiālu krātuvē vienkopus ir savākts liels apjoms dzīvās vēstures liecinieku stāstu, par ko, kā atzina profesore Vita Zelče, latviešu valodu lietojošos pētniekus apskauž arī ārvalstu zinātnieki. Šobrīd krātuvē atrodamas 2312 videoliecības, 536 videoreportāžas. Okupācijas muzejs liecības sācis vākt no 1996. gadā, un turpina to darīt arī šodien. Audiovizuālo materiālu krātuve izmanto mutvārdu vēsturi kā pētniecības stratēģiju, lai ar intervijas metodi iegūtu liecības par padomju un nacistiskās okupācijas laiku. Vēlāk iegūtās liecības var tikt izmantotas tālāku pētījumu veikšanā, tāpat laikmeta liecinieku atmiņas turpinās dažādos kultūras projektos –, piemēram, Nacionālā teātra izrādē “Veļupes krastā” vai Jaunā Rīgas teātra izrādē “Vectēvs”. Videoliecības ir arī Latvijas Okupācijas muzeja veidoto dokumentālo filmu pamatā. Par to, kā praksē notiek mutvārdu vēstures kā stratēģijas pielietošana un ar ko jārēķinās intervētājam, studentiem pastāstīja Audiovizuālo materiālu krātuves vadītāja vēsturniece Lelde Neimane un  krātuves speciāliste Evita Feldentāle. Sarunas laikā tika demonstrēti arī mutvārdu interviju fragmenti.

Savukārt Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta (FSI) Nacionālās mutvārdu vēstures projekta mērķis, kā noskaidroja studenti, ir vākt mutvārdu vēstures stāstus par visdažādākajām tēmām, pēcāk radot arī dažādus plašākai sabiedrībai pieejamus materiālus. Studenti tikās ar projekta vadītāju Māru Zirnīti, kura iepazīstināja gan ar mutvārdu vēstures sākumiem Latvijā, gan ar Nacionālā mutvārdu vēstures projekta ietvaros daudzo gadu gaitā paveikto, gan ar krātuvē esošo datu pētniecības iespējām.

Studentei Krista Luīzei Priedītei viesošanās mutvārdu vēstures krātuvēs atstājusi neviennozīmīgu iespaidu. Viņa atzīst, ka ““degošas acis” nevar būt galvenais sociālo zinātņu pētnieku resurss. Diemžēl līdzekļu trūkums var likt pieņemt sāpīgus lēmumus, kas ietekmē arī to, ko varam uzzināt par kādu no mūsu vēstures lappusēm”. Taču Krista priecājas, ka, neskatoties uz problēmām, pētnieki darbojas ar lielu entuziasmu, apkopojot “klusos stāstus”, kas, viņasprāt, ļauj uzzināt ne vien par atsevišķu “mazo cilvēku dzīvēm, bet arī saprast, kā vara ir mainījusi, ietekmējusi un lauzusi šīs dzīves un kā tas atbalsojas mūsdienās”. Viņa piemetina, ka “tas ir smags, bet ārkārtīgi vērtīgs darbs, un tā darītāji, manuprāt, būtu pelnījuši, lai kāds pastāsta arī par viņiem – turklāt ticu (un pēc ekskursijām esmu tiešām pārliecināta), ka viņu stāsti būtu veselas grāmatas vērti”.

1.foto. Latvijas Okupācijas museja Audiovizuālo materiālu krātuves vadītāja Lelde Neimane un  krātuves speciāliste Evita Feldentāle. LOM foto

2.foto. LU SZF komunikācijas zinātnes maģistranti LU FSI Nacionālās mutvārdu vēstures projekta darbatelpās. Māras Zirnītes foto

Sarmīte Kolāte, LU SZF komunikācijas zinātnes maģistrante