Komunikācijas zinātnes maģistrantu viesošanās LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā

26. aprīlī Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes maģistranti viesojās LU Literatūras folkloras un mākslas institūtā (LFMI), lai iepazītos ar šīs zinātniskas institūcijas darbu un tā rezultātiem.  LFMI ir Latvijas Universitātes aģentūra, kas veic pētniecisku un studiju darbu, gatavo un izdod publikācijas, veido publiski pieejamus informācijas un materiālu krājumus, lai starptautiski atzītā līmenī attīstītu nacionālo humanitāro zinātni trīs letonikas nozarēs: literatūrzinātnē, folkloristikā un mākslas zinātnēs. Institūts ik gadus laiž klajā 8–9 zinātniskas grāmatas.

LFMI veikums ir augstu novērtēts Latvijas zinātnes sasniegumu un kapacitātes starptautiskajos izvērtējumos. Institūtā darbojas četras nodaļas – Literatūras nodaļa, Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļa, Latviešu folkloras krātuve un Digitālo humanitāro zinātņu grupa. Pasākuma ievaddaļā LFMI direktore vadošā pētniece Dr. philol. Dace Bula viesus no Sociālo zinātņu fakultātes iepazīstināja ar institūta struktūru un darbiniekiem, pēdējos gados īstenotajiem projektiem, sadarbības partneriem, galvenajām publikācijām un nākotnes iecerēm. Latviešu folkloras krātuves vadītāja pētniece Dr. philol. Rita Treija raksturoja krātuves pārziņā esošo folkloras arhīvu, tā glabāšanu un papildināšanu, akcentējot tā unikalitāti un starptautisko nozīmību. Krišjāņa Barona Dainu skapis ir uzņemts UNESCO Pasaules atmiņas unikālo dokumentu reģistrā. Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas vadītājs vadošais pētnieks Dr. art. Arnolds Klotiņš iepazīstināja ar institūtā tapušajiem mūzikas pētījumiem un nākotnes plāniem. Pētniece Dr. art. Edīte Tišheizere raksturoja paveikto teātra vēstures un aktuālo procesu izpētē, kā arī dalījās iecerēs par Latvijas 21. gadsimta teātrim veltāmo pētījumu. Literatūras nodaļas vadītājs vadošais pētnieks Dr. habil. philol. Benedikts Kalnačs aplūkoja gan literatūras vēstures pētījumus, gan devumu literatūras teorijā, jo tieši tās lietojums sekmē latviešu literatūras pētniecības iekļaušanos starptautiskajā apritē un salīdzinošo pētījumu tapšanu. Digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāja pētniece Dr. philol. Sanita Reinsone raksturoja digitālos resursus – digitālās kolekcijas un datubāzes, kā arī iepazīstināja ar akcijas “Valodas talka” gaitu un rezultātiem (sk. talka.garamantas.lv) un topošo latviešu literatūras informatīvo platformu. Pētnieks Mg. art. Jānis Ozoliņš īsi pastāstīja par institūta pētnieku devumu nozīmīgu teorētisko tekstu tulkošanā latviešu valodā. Pasākuma otro daļu veidoja saruna. Tajā piedalījās arī Dr. philol. Gundega Grīnuma, Dr. philol. Ieva Garda-Rozenberga, Dr. philol. Baiba Krogzeme-Mosgorda, Dr. philol. Aigars Lielbārdis un citi.

Komunikācijas zinātnes maģistranti LFMI. Aigara Lielbārža foto

Rezumējot viesošanās LFMI ieguvumus, komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studente Iveta Sēbriņa norāda: “Sniedzot plašu ieskatu par LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pamatfunkcijām, pētnieki ne tikai skaidroja pašus pētniecības procesus, bet ar interesi klāstīja par rezultātu skaidrošanu sabiedrībai. Literatūrzinātnē, folkloristikā un mākslā veidotie materiāli ir pieejami publikai, tiek aktīvi veidoti materiāli un krājumi, kā arī pētnieki ir ieinteresēti sadarboties ar žurnālistiem, studentiem un nozares interesentiem. Tāpat tiek veidoti dažādi projekti, kuros var iesaistīties jebkurš interesents. LU LFMI attīsta zinātni par nacionālām vērtībām un aktīvi veicina izpratni par saviem pētījumiem starptautiskā līmenī.” Līdzīgs ir arī Lingitas Linas Bopulu viedoklis: “Patīkami, ka LU LFMI seko līdzi 21. gs. tendencēm, un ir viens no retajiem Latvijas Universitātes institūtiem, kas aktīvi strādā ne tikai pie materiālu vākšanas, analizēšanas, zinātnisko publikāciju veidošanas, bet arī materiālu digitalizēšanas, lai tie būtu plaši pieejami jebkuram interesantam. Turklāt augstu vērtēju ne tikai LU LFMI pētnieku zinātnisko darbu, bet arī attieksmi, atsaucību, vēlēšanos iesaistīt studentus institūta darbības procesos, dažādos projektos, kā arī dalīšanos ar padomiem, materiāliem, lai studenti spētu pēc iespējas veiksmīgāk izstrādāt studiju noslēguma darbus: bakalaura, maģistra, doktora disertācijas kultūras nozarē.” Atzinīgu LFMI vērtējumu pauž arī Raimonds Grants, Oļegs Gurins un citi studenti. Savukārt Kristai Alksnei šī tikšanās rosina uzdot jautājumu: “LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts ir stāsts par iespējām, kuras prot izmantot tikai neliela daļa jauno pētnieku. Kāpēc? Tādēļ, ka nav informēti (un paši neiedomājas meklēt) par iespējām, ko jaunajiem pētniekiem sniedz LU paspārnē esošais institūts. Ļoti daudzveidīgi interaktīvie projekti, aktuāli pētījumi un milzīgs entuziasms no pētnieku puses – tas noteikti raksturo institūtu. Tomēr jāatceras, ka zinātne nedzīvo atsevišķu dzīvi no mūsu ikdienas – tā lieliski iekļaujas mūsu ikdienas pieredzē, jāprot tikai pieņemt šīs unikālās zināšanas.”

LFMI pētnieku un SZF komunikācijas zinātnes maģistrantu kopfotogrāfija. Aigara Lielbārža foto

SZF komunikācijas zinātnes studentu un LFMI pētnieku tikšanās bija vērtīga abām pusēm. Institūta direktore D. Bula piezīmē: “Mums arī pašiem bija gan veselīgi, gan interesanti šādi paraudzīties uz sevi.” Cerams, ka šīs pasākums sekmēs maģistrantu interesi par zinātni. SZF ir arī ļoti pateicīga LFMI par dāsno grāmatu dāvinājumu, kas bagātinās fakultātes bibliotēku.