8.–10. decembrim Latvijas Universitātes pētnieki programmas ERA.NET RUS PLUS (EU-FP7) projekta “Dzīve kopā ar sarežģītām atmiņām un dažādām identitātēm” (“Living Together with Difficult Memories and Diverse Identities” (LIVINGMEMORIES)) ietvaros viesojās Varšavas Universitātē un apmeklēja Varšavas nozīmīgākās “atmiņas vietas”.
8.–10. decembrim Latvijas Universitātes pētnieki programmas ERA.NET RUS PLUS (EU-FP7) projekta “Dzīve kopā ar sarežģītām atmiņām un dažādām identitātēm” (“Living Together with Difficult Memories and Diverse Identities” (LIVINGMEMORIES)) ietvaros viesojās Varšavas Universitātē un apmeklēja Varšavas nozīmīgākās “atmiņas vietas”. Šīs vizītes mērķis – plānot sadarbību ar Varšavas Universitāti turpmākajos starptautisko zinātnisko projektu pieteikumos, kā arī kā analizēt Polijas atmiņas politikas pieredzi.
LU pētnieku grupa viesojās Varšavas Universitātes Baltistikas katedrā, iepazinās ar tās darbu, latviešu valodas un kultūras studiju iespējām, tikās ar docenti Moniku Mihališinu (
Monika Michaliszyn), kā arī dāvināja grāmatas bibliotēkai, papildinot izdevumu latviešu valodā klāstu. Sarunā tika akcentēts Latvijas un Polijas savstarpējās sadarbības nozīmīgums, abu pušu ieinteresētība un nākotnes perspektīvas. Diskusija par abu valstu sadarbību zinātnes un kultūras laukā turpinājās Latvijas vēstniecībā Polijā. LU un Varšavas Universitātes pētnieki tikās ar vēstnieku Edgaru Bondaru un pirmo sekretāru Andreju Grinaško. Tajā īpaši tika akcentēta Polijas un Latvijas kopīgā pagātne, kā arī Latvijas prezentācijas nozīme valsts simtgades ietvarā. LIVINGMEMORIES pētnieki pauda savu viedokli par starptautisku publiku interesējošiem Latvijas pagātnes un mūsdienu situācijas pētījumiem, literatūru, filmām un citiem kultūras produktiem. Ar vēstnieku E. Bondaru un vēstniecības pirmo sekretāru A. Grinaško tika arī diskutēts arī par sadarbības diasporu un pašvaldību līmenī iespējām.
LIVINGMEMORIES pētnieki pētnieki apmeklēja Varšavas Sacelšanās muzeju, kas tika atvērts 2004. gadā, atzīmējot Varšavas Sacelšanās 60. gadadienu, un šobrīd ir kļuvis par vienu no vispopulārākajiem pilsētas apskates objektiem. Muzejam ir liela nozīme Polijas nacionālās identitātes veidošanā. Tāpat pētnieki apskatīja
Polijas ebreju vēstures
muzeja (POLIN) ekspozīciju, kas ieguvusi augstu starptautisku novērtējumu.
Savukārt Varšavas Nacionālajā muzejā bija iespējams gūt priekšstatu par Polijas bagātīgajām un daudzveidīgajām mākslas kolekcijām, kurām ir liela nozīme kultūras atmiņā. Muzeju un Varšavas Universitātes apmeklējumos un diskusijā ar Latvijas diplomātiem gūtās atziņas LIVINGMEMORIES pētnieki plāno izmantot Latvijas atmiņu politikas rekomendāciju izstrādē.
LU pētnieki iepazīstās par Varšavas Universitātes bibliotēkas krājumiem. Centrā – docente Monika Mihališina. Sanitas Burķītes foto
Projekta “LIVINGMEMORIES” LU pētnieku grupu vadītāja ir profesore Dr. hist. Vita Zelče. Pētnieku grupā strādā Dr. sc. comm. Laura Ardava, Dr. sc. comm. Didzis Bērziņš, Dr. sc. soc. Jurijs Ņikišins un Dr. art. Zane Radzobe, Mg. soc. sc. Sanita Burķīte un Mg. soc. sc. Aija Rozenšteine. LU pētnieku grupas uzdevums projekta ietvaros ir analizēt sabiedrības dzīvi pēc vardarbīgiem konfliktiem, okupācijas, holokausta un represijām, traumatisko pieredzi un jaunas (sa)dzīvošanas un atmiņas uzturēšanas un atražošanas prakses. Projektu LU īsteno Sociālās atmiņas pētniecības centrs – SZF Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) starpnozaru pētnieciskā struktūrvienība.
Projekts “LIVINGMEMORIES” ir starpdisciplinārs sociālo un humanitāro zinātņu projekts, kura uzmanības centrā ir sociālās atmiņas problemātika, konfliktu un protestu kustību nospiedumi atmiņā un identitātē. Projekta ietvaros kopā strādā pētnieku grupas no Helsinku Universitātes, kas ir vadošā partnere, Permas Valsts politehniskās Universitātes, Tartu Universitātes, Frankfurtes pie Mainas Gētes Universitātes, Koča Universitātes Stambulā, Latvijas Universitātes, un projekta koordinatore ir
Dr. phil. Kirsti Salmi-Niklandera no Helsinku Universitātes. Tas ir pirmais sociālo un humanitāro zinātņu projekts, kas Latvijā tiek īstenots programmā ERA.NET RUS PLUS (EU-FP7). Tā ir Eiropas Savienības 7. Ietvara programma, kas vērsta uz Eiropas Savienības dalībvalstu zinātnieku sadarbības ar Krievijas zinātniekiem veicināšanu.
Materiālu sagatavoja:
Dr. sc. comm. Laura Ardava-Āboliņa