Spēja patstāvīgi domāt – līdzeklis pret populisma ietekmi

Foto: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas un inovāciju departaments

Teksts: Dr. sc. comm. Laura Ardava

Ceturtdienas, 8. decembra pēcpusdienā Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) Berlina auditorijā norisinājās LU SZF Praktiskās ētikas centra organizētā diskusija ar aktuālo nosaukumu “Populisma ētika: kā sarunāties ar tautu?”.

Diskusiju vadīja LU SZF docents Didzis Bērziņš un tajā piedalījās Latvijas žurnālistu asociācijas (LŽA) Ētikas komisijas priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne, RISEBA asociētā profesore Sandra Veinberga, Jaunās Konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns, LU SZF asociētais profesors Ivars Ījabs, LU SZF profesors  Juris Rozenvalds, publiskās komunikācijas konsultants Mārcis Bendiks, Latvijas Radio 1 raidījuma “Krustpunkti” žurnālists Aidis Tomsons.

“Jautājumā par populismu ir grūti nošķirt lamuvārda nozīmi no akadēmiski analītiskās kategorijas. Populisma jēdziena aktualitāte gan lamuvārda, gan akadēmiska termina nozīmē ir pieaugusi, ja mēs raugāmies uz Lielbritāniju, Ameriku, Krieviju un citām valstīm. Tradicionālās elites, kas ir bijušas nosacīti liberāli rietumnieciski demokrātiskas lielā mērā vairs nespēj integrēt tās sabiedrības vērtīborientacijas un pārliecības, kas šobrīd cirkulē. Tieši tādēļ pietiekami lielu ietekmi iegūst politiķi, kuri runā ‘pāri izglītotās elites galvām’, ar tā saukto ‘vienkāršo tautu’,” zinātniski pamatotu skaidrojumu sniedza I.Ījabs. Līdzīgu teorētisku populisma raksturojumu piedāvāja profesors Juris Rozenvalds. Savukārt žurnālists A.Tomsons akcentēja, ka, intuitīvi vērtējot, populisms saistāms ar situācijām, kad no politiķu puses tiek īstenota apzināta melošana un sabiedrības maldināšana, saprotot, ka dotie solījumi nemaz nav īstenojami.

Diskusijas gaitā eksperti analizēja, kā nošķirt populismu no politikas, jo arī politika tiecas runāt tautas vēlmju valodā, populisma definēšanas grūtības, populisma saistību ar populāro kultūru un žurnālistiku, attiecību sarežģītība starp tautu un varas eliti un auditorijas nekritiskumu un atbildību populistiska satura pieņemšanā, nepierasot dažādību. Noslēgumā tika secināts, ka līdzeklis populisma ietekmes mazināšanai ir medijpratības, kritiskās domāšanas un pilsoniskās izglītības stiprināšana sabiedrībā, indivīdu spēja formulēt patstāvīgus spriedumus.

Šīs aktuālās diskusijas idejas iniciatore, Praktiskās ētikas centra valdes locekle Skaidrīte Lasmane izteica gandarījumu par aizraujošu intensīvas līdzdomāšanas iespēju pusotras stundas garumā, par populisma skaidrojumu daudzveidību un godīgākas sarunas ar tautu piedāvājumiem politikā un žurnālistikā.