Akadēmiskais centrs
Pirmdien, 7. aprīlī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāle „Arsenāls” ekskluzīvi vēra durvis LU Komunikācijas zinātnes maģistrantiem un mācībspēkiem, lai sniegtu iespēju aplūkot Eiropas kultūras galvaspilsētas izstādi „1914”, kas veltīta Pirmā pasaules kara simtgadei, problemātikai un kara nospiedumam mākslā.
„Mums kā mākslas muzejam šis ir nopietns uzdevums – runāt par vēsturi. Tas, protams, ir sarežģīti, runāt par tik komplicētu notikumu kā Pirmais pasaules karš, izvēlēties skatpunktu un interpretāciju, lai notikumu padarītu saprotamu. Mūsu interpretācija ir koncentrēties uz mākslas darbiem, kas ir liecības, aculiecinieki tam laikam, tapuši desmit gadu periodā no kara sākuma 1914. līdz 1924. gadam, lai parādītu arī pēckara izmaiņas makslā”, izstādes jēgpilnumu pamatoja LNMM izstāžu zāles „Arsenāls” Izglītības programmu kuratore Laura Dravniece. Viņa arī akcentēja, ka izstādes simbols ir krusts, kas vienlaikus apzīmē arī krustceles un četras debess puses, uz kurām karš izplešas kā vīruss, kā posts. Un tajā paša laikā tas ir interpretējams arī kā nezināmais „x”.
Izstādes sākumposmā vērojama instalācija „Uz impērijas drupām”, kuras idejas autors ir mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis. Instalācija apvieno kara laikā cietušus interjera, dizaina un mākslas priekšmetus, kas ir vākti gadu gaitā. Kā atklāja L.Dravniece, pats I.Lancmanis tos nodēvējis par ‘invalīdiem’, vēl vairāk paspilgtinot kara ietekmi un postījumus.
Tālākajā izstādes gaitā apmeklētājiem bija iespēja iziet cauri tunelim ar apzināti veidotu grīdas slīpumu, lai, domājot par karu, indivīdiem liktu sastapties ar nestabilitātes un diskomforta sajūtu.
Izstādes mākslas sadaļā apkopoti darbi no 11 valstīm. Liela daļa no tiem ir latviešu mākslinieku darbi, kas iemieso Pirmā pasaules kara tematiku. L.Dravniece uzsver: „Tie ir mākslinieki, kas paši piedalījušies karā un redzējuši tā norisi. Mākslinieks Jāzeps Grosvalds jāpiemin divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, viņš visaktīvāk aicināja visus pārējos māksliniekus dokumentēt karu. Pats to darījis visrūpīgāk. Visdaudzskaitlīgākā kolekcija ir palikusi tieši no viņa. Otrkārt, viņš aktualizēja modernisma virzienus Latvijas mākslā jau kara laikā un pēc kara. Jo Rietumeiropā šis virziens, kas ietver kubismu, ekspresionismu, futūrismu u.c., bija zināms jau pirms kara”.
L.Dravniece savā stāstījumā uzsvēra, ka vispopulārākais modernisma virziens gan Latvijā, gan citviet bija tieši kubisms. Par kara ietekmi uz mākslu, asajām līnijām un vaibstiem cilvēku sejās, profesore Vita Zelče rezumēja: „Bada pārņemtās sejas rada kubismu. No posta būtībā izaug modernisms’’.
Pēc laikmetīgajai mākslai veltītā izstādes noslēgums aplūkošanas, LU Komunikācijas zinātnes maģistranti turpināja sarunu ar LNMM izstāžu zāles „Arsenāls” Komunikāciju nodaļas vadītāju, arī LU Komunikācijas zinātnes maģistra grāda īpašnieci Annu Balandinu par muzeja komunikācijas jautājumiem. Savu darbu viņa raksturoja kā ļoti interesantu, dinamisku, ne būt ne vieglu. A.Balandina akcentēja, ka būtisks viņas darba mērķis ir cīņa ar stereotipiem par muzejiem kā pārlieku konservatīviem: „Mēs esam šobrīd ļoti attīstījuši sociālo mediju jomu. Esam ļoti aktīvi. Mūsu pedējais sasniegums bija, ka Latvijas zīmolu Instagram topā bijām piektajā vietā kā mākslas muzejs starp ļoti komerciāliem zīmoliem. Mēginam strādāt, lai ieinteresētu jauno paaudzi. Anglija un Skandināvija mums kalpo kā muzeju darbības piemēri.”
Izstāde „1914” LNMM izstāžu zalē „Arsenāls” (Torņa ielā 1, Rīgā) aplūkojma līdz š. g. 20. aprīlim.
Sagatavoja:
Laura Ardava
LU doktora zinātniskā grāda pretendente
