LU Sociālo zinātņu fakultātē pirmo reizi promocijas darbs doktora zinātniskā grāda iegūšanai novērtēts ar vērtējumu Cum Laude, MARTAI BANCEVIČAI piešķirot doktora zinātnisko grādu politikas zinātnē

2016. gada 10. jūnijā  LU Socioloģijas, politikas zinātnes un komunikācijas zinātnes promocijas padome atklātā sēdē MARTAI BANCEVIČAI vienbalsīgi piešķīrusi doktora zinātnisko grādu politikas zinātnes nozares (Dr.sc.pol.) pārvaldes un administrācijas apakšnozarē par promocijas darbu “Veselības stāvokļa nevienlīdzība Latvijā”. Tas ir pirmais promocijas darbs LU Sociālo zinātņu fakultātē, kas ir novērtēts ar vērtējumu Cum Laude.  

Promocijas darba vadītāja – LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas asociētā profesore, Dr.sc.pol. Iveta Reinholde.

 

Mūsdienās cilvēki kopumā dzīvo ilgāk, jo viņu veselības stāvoklis ir uzlabojies, taču līdztekus pastāv vairāki problemātiski aspekti, piemēram, demogrāfiskā novecošanās un veselības stāvokļa nevienlīdzība. Veselības stāvokļa nevienlīdzība ir ne tikai būtisks, bet arī daudzpusīgs jautājums. Veselības stāvokļa nevienlīdzība var tikt skatīta kā sociālo zinātņu priekšmets, jo atšķirīgās sociālajās un ekonomiskajās struktūrās veselības stāvoklis ir atšķirīgs un ir pierādīts, ka medicīna nav pamata faktors, kas mūsdienās nosaka veselības stāvokli.

 

Promocijas darbā ir analizēta veselības stāvokļa nevienlīdzība Latvijā no rīcībpolitikas analīzes perspektīvas. Promocijas darba mērķis ir izprast un analizēt to, pirmkārt, kāda veida veselības stāvokļa nevienlīdzība pastāv Latvijā, otrkārt, kādi faktori ir ar vislielāko ietekmi un treškārt, sniegt analītisku vērtējumu provizorisko rīcībpolitiku un lēmumu ietvaros.

 

Darbā tiek izmantota novatoriska pieeja jautājuma izpētē, jo balstoties uz veselības stāvokļa ietekmējošo faktoru modeli un četrām veselības stāvokļa nevienlīdzību skaidrojošajām pieejām tiek izstrādāts inovatīvs modelis jautājuma pētniecībai. Modelis tiek izmantots empīriskā materiāla analīzē, identificējot veselības stāvokļa nevienlīdzību, sociāli ekonomisko faktoru ietekmes prioritātes, rīcībpolitiku problemātiku saistībā ar konstatētajām tendencēm un izstrādājot rīcībpolitikas ieteikumus.

 

Balstoties uz analīzes rezultātiem, tiek secināts, ka būtiskākā veselības stāvokļa nevienlīdzības proporcija pastāv starp vecuma grupām, visbūtiskākie ietekmes faktori attiecībā uz veselības stāvokļa pašnovērtējumu ir medikamentu patēriņš, bezdarbs vai nodarbinātības veids, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, dzīves un darba apstākļi. Konstatētās tendences neatbilst rīcībpolitikas dokumentos iekļautajam, tādējādi rīcībpolitiku izstrādē ir nepieciešami uzlabojumi, pievēršoties evidencēs balstītas rīcībpolitikas pieejai.

 

Šis darbs izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā “Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē”. Pētījums izstrādāts Valsts pētījumu programmas “SUSTINNO” projekta „Inovācija un ilgtspējīga attīstība” ietvaros.