LU konference
“LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apmeklējums bija kā svaiga gaisa malks, kurš sniedz jaunu perspektīvu uz pētniecību 21. gadsimtā,” atzīst komunikācijas zinātnes maģistrante Baiba Zālīte. LU aģentūra “Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts” ir vadošā humanitāro zinātņu pētnieciskā institūcija Latvijā, kuras veikums guvis arī augstu starptautisko novērtējumu. Institūta darbinieki ne tikai veic pētniecisku un studiju darbu un gatavo un izdod publikācijas, bet arī veido publiski pieejamus informācijas un materiālu krājumus. LFMI darbojas četras nodaļas – Literatūras nodaļa, Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļa, Latviešu folkloras krātuve un Digitālo humanitāro zinātņu grupa.
Pasākuma ievaddaļā LFMI direktore, vadošā pētniece Dr. philol. Dace Bula klātesošos iepazīstināja ar institūta darbību un misiju, struktūru un darbiniekiem, kā arī ar pēdējos gados īstenotajiem nozīmīgākajiem projektiem, sadarbības partneriem, galvenajām publikācijām un institūta apgāda darbu. Sarunu turpināja Literatūras nodaļas vadītājs, vadošais pētnieks Dr. habil. philol. Benedikts Kalnačs. Viņš stāstīja par jaunākajiem latviešu literatūras vēstures un mūsdienu literatūras pētījumiem. Īpaši tika akcentēts ieguldījums literatūras teorijā, tās koncepciju, piemēram, postkoloniālisma teorijas, izmantojums literāro procesu izzināšanā un salīdzinošo pētījumu tapšanā. Latviešu folkloras krātuves vadītāja, vadošā pētniece Dr. philol. Rita Treija raksturoja krātuves pārziņā esošo folkloras arhīvu, tā glabāšanu un papildināšanu, kā arī sadarbību ar skolām, novadpētniekiem un citiem interesentiem. Par Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas darbu stāstīja pētniece Dr. art. Ilze Šarkovska-Liepiņa. Viņa īpaši uzsvēra institūta pētnieku pēdējo gadu devumu Latvijas mūzikas vēstures izpētē. Digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāja pētniece Dr. philol. Sanita Reinsone raksturoja LFMI digitālos resursus – digitālās kolekcijas un datubāzes. Viņa arī stāstīja par akciju “Valodas talka” un “Simtgades burtnieki” norisi un rezultātiem. Vadošā pētniece Dr. philol. Eva Eglāja-Kristsone iepazīstināja ar platformu “eLiterature.lv” un tās lietošanas iespējām. “Humanitāro zinātņu digitalizācijas projekti ir patiešām iedvesmojoši – tie ir radoši un tehniski labi realizēti. Veids, kā sabiedrību iesaistīt dažādu ar roku rakstītu materiālu atšifrēšanā un digitalizēšanā, ir patiešām atjautīgs risinājums, kā paveikt apjomīgu darbu ar nelieliem resursiem,” norāda maģistrante Gunta Olšteine. Viņas viedoklim piekrīt arī Annija Sauka: “Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs ir labs piemērs tam, kā pētnieciskā darba rezultātu un pat procesu padarīt pieejamu un ērti lietojamus ikvienam. Īpaši vēlos atzīmēt Dr. philol. Sanitas Reinsones prezentāciju, kas iepazīstināja ar LU LFMI digitālo stratēģiju, kas vēlreiz apstiprina dažādu zinātņu nozaru tuvināšanos un starpdisciplinaritāti mūsdienu humanitārajās un sociālajās zinātnēs.” “Patiess prieks, ka LFMI māk izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai atvieglotu sev darbu – manuskriptu pārrakstīšanu –, un arī tik daudz interesenti, kuri ir gatavi to labprāt darīt,” atzīst Edgars Zeltmanis. Gunta Olšteine arī piebilst, ka viņai “bija liels un pozitīvs pārsteigums, ka institūts strādā, lai saglabātu un pētītu mazākumtautību folkloras materiālus. Tas, manuprāt, ir lielisks integrācijas darbs, kas uzstājīgāk būtu jākomunicē arī nelatviešu auditorijās”.
LFMI darbinieki iepazīstināja arī ar institūta izdoto žurnālu “Letonica”, kurā tiek publicēti raksti humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Žurnāls ir indeksēts “Scopus”, “ERIH PLUS” un “EBSCO” datubāzēs. Institūta nodaļu prezentāciju starplaikos maģistranti varēja vērot “Letonica” humorpilnos reklāmklipus. Maģistrants Edgars Zeltmanis par tiem teic: “Humora izjūta un radošums izpaužas caur īsiem, satīristiskiem video rullīšiem, kuri reklamē “Letonica” jaunākos numurus. Mani, kā apmeklētāju, tas patīkami uzrunāja un LFMI izdoto žurnālu “Letonica” atcerēšos ļoti ilgi.”
Pēc vizītes maģistranti atzīst, ka viesošanās LFMI un tikšanās ar pētniekiem bija vērtīga. Gunta Olšteine stāsta: “Institūta kolektīvam piemīt tas, ko ne pārāk bieži nākas sastapt jebkurā profesionālā vidē – kopēja visa kolektīva (vismaz šovakar sastaptā) izpratne par to, ko viņi dara, precīzi nostādīti mērķi un redzējums kā to sasniegt. Gan vizuālais, gan radošais gan tehnoloģiskais izpildījums ir tāds, kādam tam jābūt institūta darbinieku izpratnē. Tāpat arī jūtama radoša pieeja institūta sabiedrisko attiecību un mārketinga aktivitātēm, kas nav ne amatieriskas nedz arī bezpersoniskas, kā tas mēdz gadīties izmantojot PR kompāniju ārpakalpojumus. Finanses, protams, ir ļoti svarīgas un institūta apmeklējums rada iespaidu, ka finanšu jautājums ir sakārtots, jo sarunās ne reizi neizskanēja sūdzības par finanšu trūkumu. Ļoti simpātisks šķita arī kolektīva kopējais noskaņojums – tas ir darbīgs, ieinteresēts, entuziastisks, optimistisks.” Baiba Zālīte uzteic LFMI pētījumu metodoloģisko daudzveidību. “Institūta pētnieki pastāstīja par dažādām metodēm, ko izmanto savā darbā, piemēram, iesaistot interneta ziņu portālus nemateriālā mantojuma vākšanā vai izmantojot “crowdsourcing” iespējas. Pārsteidza arī institūta piedāvāto digitālo resursu daudzveidība un kvalitātē. Visas vizītes laikā valdīja ļoti patīkama, pozitīva atmosfēra, kas viesošanos padarīja ļoti veiksmīgu,” viņa norāda. Arī Annija Sauka atzīt, ka LFMI apmeklējums ne tikai ļāva praktiski analizēt kvalitatīvās metodoloģijas lietojuma piemērus, bet arī gūt jaunas atziņas savam turpmākajam studiju procesam. Gunta Olšteine arī norāda: “Izdoto grāmatu klāsts un tēmas ir ļoti iespaidīgas, turklāt tās nav plānas brošūras, bet fundamentāli pētījumi dažādās nozarēs. Garām ejot pieminētās konferences – reģionāla un starptautiska mēroga –, kuras rīko institūts, liecina par institūta starptautisku atpazīstamību.” Rezumējot jāteic, ka tikšanās bija vērtīgs ieguvums un domu apmaiņa abām pusēm – LU komunikācijas zinātnes maģistrantiem un literatūras, folkloras un kultūras pētniekiem.
1.att. LFMI pētnieki kopā ar SZF komunikācijas zinātnes maģistrantiem. Elvīras Žvartes foto
2. foto. Stāsta Literatūras nodaļas vadītājs, vadošais pētnieks Dr. habil. philol. Benedikts Kalnačs. Elvīras Žvartes foto
3. foto. Stāsta Latviešu folkloras krātuves vadītāja, vadošā pētniece Dr. philol. Rita Treija. Elvīras Žvartes foto
LU SZF komunikācijas zinātnes maģistranti un prof. Vita Zelče
Pasākuma ievaddaļā LFMI direktore, vadošā pētniece Dr. philol. Dace Bula klātesošos iepazīstināja ar institūta darbību un misiju, struktūru un darbiniekiem, kā arī ar pēdējos gados īstenotajiem nozīmīgākajiem projektiem, sadarbības partneriem, galvenajām publikācijām un institūta apgāda darbu. Sarunu turpināja Literatūras nodaļas vadītājs, vadošais pētnieks Dr. habil. philol. Benedikts Kalnačs. Viņš stāstīja par jaunākajiem latviešu literatūras vēstures un mūsdienu literatūras pētījumiem. Īpaši tika akcentēts ieguldījums literatūras teorijā, tās koncepciju, piemēram, postkoloniālisma teorijas, izmantojums literāro procesu izzināšanā un salīdzinošo pētījumu tapšanā. Latviešu folkloras krātuves vadītāja, vadošā pētniece Dr. philol. Rita Treija raksturoja krātuves pārziņā esošo folkloras arhīvu, tā glabāšanu un papildināšanu, kā arī sadarbību ar skolām, novadpētniekiem un citiem interesentiem. Par Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas darbu stāstīja pētniece Dr. art. Ilze Šarkovska-Liepiņa. Viņa īpaši uzsvēra institūta pētnieku pēdējo gadu devumu Latvijas mūzikas vēstures izpētē. Digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāja pētniece Dr. philol. Sanita Reinsone raksturoja LFMI digitālos resursus – digitālās kolekcijas un datubāzes. Viņa arī stāstīja par akciju “Valodas talka” un “Simtgades burtnieki” norisi un rezultātiem. Vadošā pētniece Dr. philol. Eva Eglāja-Kristsone iepazīstināja ar platformu “eLiterature.lv” un tās lietošanas iespējām. “Humanitāro zinātņu digitalizācijas projekti ir patiešām iedvesmojoši – tie ir radoši un tehniski labi realizēti. Veids, kā sabiedrību iesaistīt dažādu ar roku rakstītu materiālu atšifrēšanā un digitalizēšanā, ir patiešām atjautīgs risinājums, kā paveikt apjomīgu darbu ar nelieliem resursiem,” norāda maģistrante Gunta Olšteine. Viņas viedoklim piekrīt arī Annija Sauka: “Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs ir labs piemērs tam, kā pētnieciskā darba rezultātu un pat procesu padarīt pieejamu un ērti lietojamus ikvienam. Īpaši vēlos atzīmēt Dr. philol. Sanitas Reinsones prezentāciju, kas iepazīstināja ar LU LFMI digitālo stratēģiju, kas vēlreiz apstiprina dažādu zinātņu nozaru tuvināšanos un starpdisciplinaritāti mūsdienu humanitārajās un sociālajās zinātnēs.” “Patiess prieks, ka LFMI māk izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai atvieglotu sev darbu – manuskriptu pārrakstīšanu –, un arī tik daudz interesenti, kuri ir gatavi to labprāt darīt,” atzīst Edgars Zeltmanis. Gunta Olšteine arī piebilst, ka viņai “bija liels un pozitīvs pārsteigums, ka institūts strādā, lai saglabātu un pētītu mazākumtautību folkloras materiālus. Tas, manuprāt, ir lielisks integrācijas darbs, kas uzstājīgāk būtu jākomunicē arī nelatviešu auditorijās”.
LFMI darbinieki iepazīstināja arī ar institūta izdoto žurnālu “Letonica”, kurā tiek publicēti raksti humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Žurnāls ir indeksēts “Scopus”, “ERIH PLUS” un “EBSCO” datubāzēs. Institūta nodaļu prezentāciju starplaikos maģistranti varēja vērot “Letonica” humorpilnos reklāmklipus. Maģistrants Edgars Zeltmanis par tiem teic: “Humora izjūta un radošums izpaužas caur īsiem, satīristiskiem video rullīšiem, kuri reklamē “Letonica” jaunākos numurus. Mani, kā apmeklētāju, tas patīkami uzrunāja un LFMI izdoto žurnālu “Letonica” atcerēšos ļoti ilgi.”
Pēc vizītes maģistranti atzīst, ka viesošanās LFMI un tikšanās ar pētniekiem bija vērtīga. Gunta Olšteine stāsta: “Institūta kolektīvam piemīt tas, ko ne pārāk bieži nākas sastapt jebkurā profesionālā vidē – kopēja visa kolektīva (vismaz šovakar sastaptā) izpratne par to, ko viņi dara, precīzi nostādīti mērķi un redzējums kā to sasniegt. Gan vizuālais, gan radošais gan tehnoloģiskais izpildījums ir tāds, kādam tam jābūt institūta darbinieku izpratnē. Tāpat arī jūtama radoša pieeja institūta sabiedrisko attiecību un mārketinga aktivitātēm, kas nav ne amatieriskas nedz arī bezpersoniskas, kā tas mēdz gadīties izmantojot PR kompāniju ārpakalpojumus. Finanses, protams, ir ļoti svarīgas un institūta apmeklējums rada iespaidu, ka finanšu jautājums ir sakārtots, jo sarunās ne reizi neizskanēja sūdzības par finanšu trūkumu. Ļoti simpātisks šķita arī kolektīva kopējais noskaņojums – tas ir darbīgs, ieinteresēts, entuziastisks, optimistisks.” Baiba Zālīte uzteic LFMI pētījumu metodoloģisko daudzveidību. “Institūta pētnieki pastāstīja par dažādām metodēm, ko izmanto savā darbā, piemēram, iesaistot interneta ziņu portālus nemateriālā mantojuma vākšanā vai izmantojot “crowdsourcing” iespējas. Pārsteidza arī institūta piedāvāto digitālo resursu daudzveidība un kvalitātē. Visas vizītes laikā valdīja ļoti patīkama, pozitīva atmosfēra, kas viesošanos padarīja ļoti veiksmīgu,” viņa norāda. Arī Annija Sauka atzīt, ka LFMI apmeklējums ne tikai ļāva praktiski analizēt kvalitatīvās metodoloģijas lietojuma piemērus, bet arī gūt jaunas atziņas savam turpmākajam studiju procesam. Gunta Olšteine arī norāda: “Izdoto grāmatu klāsts un tēmas ir ļoti iespaidīgas, turklāt tās nav plānas brošūras, bet fundamentāli pētījumi dažādās nozarēs. Garām ejot pieminētās konferences – reģionāla un starptautiska mēroga –, kuras rīko institūts, liecina par institūta starptautisku atpazīstamību.” Rezumējot jāteic, ka tikšanās bija vērtīgs ieguvums un domu apmaiņa abām pusēm – LU komunikācijas zinātnes maģistrantiem un literatūras, folkloras un kultūras pētniekiem.
1.att. LFMI pētnieki kopā ar SZF komunikācijas zinātnes maģistrantiem. Elvīras Žvartes foto
2. foto. Stāsta Literatūras nodaļas vadītājs, vadošais pētnieks Dr. habil. philol. Benedikts Kalnačs. Elvīras Žvartes foto
3. foto. Stāsta Latviešu folkloras krātuves vadītāja, vadošā pētniece Dr. philol. Rita Treija. Elvīras Žvartes foto
LU SZF komunikācijas zinātnes maģistranti un prof. Vita Zelče
 komunikācijas zinātnes maģistranti viesojās LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (LFMI) un iepazinās ar tā darbu, īstenotajiem projektiem, publikācijām un digitālajiem resursiem. ){kind=link}