Akadēmiskais centrs
Latvijas platforma attīstības sadarbībai (LAPAS) sadarbībā ar “Zaļo Brīvību” un “Izglītības iniciatīvu centru” 28. novembrī rīkoja apaļā galda diskusiju “Partnerība ilgtspējīgas attīstības izvērtēšanai”. Diskusijā piedalījās Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītāja Laimdota Straujuma, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) stratēģiskās plānošanas speciāliste Māra Sīmane, valsts pārvaldes un vairāku NVO līderi, kā arī Latvijas Universitātes pētnieki - valsts pētījumu programmas SUSTINNO vadošā pētniece Baiba Bela un Marijas Sklodovskas-Kirī programmas SUSPLACE jaunais pētnieks Elgars Felcis.
Diskusijas mērķi bija paplašināt izpratni par ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanas izvērtēšanu, apzināt ieinteresēto pušu labās prakses pieredzi IAM ieviešanā un veidot partnerību IAM ieviešanas izvērtēšanai. Rīkotāji vēlas panākt aktīvāku pilsoniskās sabiedrības iesaisti un veidot plašāku valsts, nevalstiskā un privātā sektora sadarbību IAM mērķu īstenošanā un ieviešanas izvērtēšanā.
Klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar Zviedrijas pieredzi kā starptautiskās labās prakses piemēru. Cecīlija Krūna (Cecilia Chroona), Zviedrijas Ārlietu ministrijas Globālās dienaskārtības departamenta eksperte, iepazīstināja ar Zviedrijas pieredzi par nacionālā brīvprātīgā ziņojuma sagatavošanu par IAM jautājumiem. Atšķirībā no Latvijas, Zviedrijā ilgtspējīgas attīstības jautājumiem ir augsta prioritāte valdības darbā, kaut arī skaidrs atbildību sadalījums un visu IAM nosegšana rīcībpolitikās ir prasījusi laiku. C.Krūna uzsvēra, ka liela nozīme ir plašai ieinteresēto pušu iesaistei, dažādu sektoru aktīvai līdzdalībai, kā arī plašākai sabiedrības izglītošanai par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Arī Zviedrijas nacionālā brīvprātīgā ziņojuma gatavošanas pieredze raisīja klausītājos lielu interesi un diskusijas, ņemot vērā, ka Latvijai nacionālais ziņojums par IAM ieviešanu jāgatavo 2018. gadā.
Diskusijas gaitā bija iespēja PKC un LAPAS iepazīstināja ar savu redzējumu, kā būtu jānotiek IAM ieviešanas novērtēšanai. Kaut arī rīcības plāns netika konkretizēts un partnerības formālai izveidei pietrūka laika, tomēr jebkuras partnerības pirmais solis ir dažādu ieinteresēto pušu tīklošanās. Dalībnieku aktīvā līdzdalība diskusijā parādīja, ka ilgtspējīgas attīstības jautājumi nav tikai valdības dienaskārtības jautājums vai ANO ideālistisks skatījums uz planētas un cilvēces vēlamo nākotni, bet pastāv arī sabiedrības pieprasījums pēc aktīvas līdzdalības un atbildīgas rīcības ilgtspējīgas attīstības virzienā. Dalībnieki sprieda, kā izglītot sabiedrību par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem un iekustināt pārmaiņas sabiedrības domāšanā un ierastajā uzvedībā. Arī Latvijas Universitātes pētniekiem ir uzkrāta nozīmīga pieredze ilgtspējīgas attīstības izpētē un aktīva iesaiste šādā daudzaģentu sadarbības platformā jeb partnerībā ir svarīga gan pētījumu rezultātu praktiskai pielietošanai, gan kā iespēja sniegt pētnieku ieguldījumu sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā.
Informāciju sagatavoja VPP SUSTINNO vadošā pētniece, asociētā profesore Baiba Bela
 sadarbībā ar “Zaļo Brīvību” un “Izglītības iniciatīvu centru” 28. novembrī rīkoja apaļā galda diskusiju “Partnerība ilgtspējīgas attīstības izvērtēšanai”.){kind=link}