LU konference
Laura Ardava
LU doktora zinātniskā grāda pretendente
02.10.15.
Ceturtdien, 1. oktobra vakarā LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālās atmiņas centra pētnieki un komunikācijas zinātnes maģistranti un doktoranti pēc kopīgas noskatīšanās analizēja mākslas filmu ‟1944” (režisors Elmo Nīganens). Šogad uzņemtā, nesen kinoteātros demonstrētā un ‟Oskara” balvai izvirzītā Igaunijas kara drāma skar arī Latvijas sociālajai atmiņai raksturīgo Otrā pasaules kara problemātiku – pretējās pusēs karojošo attiecības un pat smeldzīgus likteņu savijumus.
Profesore Vita Zelče atklāja, ka igauņu kolēģi vēstures un sociālās atmiņas jomā vēsta, ka Igaunijā filma guvusi labu skatītāju novērtējumu, liela daļa skatījušies to vairākkārt: ‟Filmas veiksme ir tā, ka stāsts veidots, galvenokārt balstoties uz mutvārdu vēstures liecībām, nevis lielo nacionālas vēstures naratīvu,” atzina etnoloģe Ene Koresāre. Arī profesore Skaidrīte Lasmane akcentēja, ka tieši filmas centrā liktās cilvēciskās attiecības padara šo kara stāstu patiesi ticamu, skatītāju iekļaujošu un pārņemošu. Galvenās ir humānās vērtības, nevis politiskās nozīmes.
Viena no filmas galvenajam atziņām vēsta par nāves bezpersoniskumu – nevis karavīri nogalina cits citu, bet gan karš un situācijas neizbēgamība. ‟Šī filma pēc noskatīšanās savā ziņā prasa klusēšanu. Attālināti karš šķiet svešs, taču personiskie stāsti padara to daudz smagāku un tuvāku,” atzina komunikācijas zinātnes doktore Klinta Ločmele.
Filmas “1944” fragmentu izrāde un domu apmaiņa notika komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas kursa “Rituālkomunikācija un komemorācija” nodarbības un Sociālās atmiņas pētniecības centra sēdes ietvaros. Pretējās pusēs karojošo problemātika atspoguļota arī veiksmīgā Latvijas kultūras projektā. 2011. gadā pie lasītājiem nonāca apgāda “Mansards” izdotā grāmata ‟(Divas) puses. Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās”, uzreiz saņemot plašu auditorijas atzinību un iegūstot LTV1 raidījuma ‟100 grami kultūras” balvu ‟1 kg kultūras”. 2012. gadā šī grāmata tika izdota audio formāta, savukārt 2013. gadā – tulkojumā krievu valodā. Grāmatā apkopotas sešas Otrā pasaules kara laikā abās frontes pusēs karojošo dienasgrāmatas. Grāmata iznākusi vēsturnieku Ulda Neiburga un Vitas Zelčes redakcijā. Dienasgrāmatu tekstus publicēšanai sagatavojuši sociālas atmiņas pētnieki Laura Ardava, Didzis Bērziņš un Gita Siliņa. Grāmatu papildina minēto pētnieku raksti un Klintas Ločmeles raksts par Otrā pasaules kara veterānu dzīvi pēc kara Latvijā. Krievu valodā grāmatu tulkojusi izcilā latviešu literatūras tulkotāja Žanna Ezīte. Patlaban, dažus gadus pēc nākšanas klajā grāmatas latviešu versija jau kļuvusi par bibliogrāfisko retumu.
. Šogad uzņemtā, nesen kinoteātros demonstrētā un ‟Oskara” balvai izvirzītā Igaunijas kara drāma skar arī Latvijas sociālajai atmiņai raksturīgo Otrā pasaules kara problemātiku – pretējās pusēs karojošo attiecības un pat smeldzīgus likteņu savijumus.){kind=link}