LU pētnieki izstrādājuši ANO ilgtspējīgas attīstības modeļa lokalizācijas rīku

Lai sasniegtu globālos ANO izvirzītos ilgtspējīgas attīstības mērķus, tiem ir nepieciešams atbalsts visos varas līmeņos un sabiedrībā. Savukārt atbalsta saņemšanai svarīgs nosacījums ir informācijas pieejamība par situāciju tajās teritorijās, kurās daudzlīmeņu pārvaldībā iesaistītās vara – globālā, Eiropas, nacionālā, vietējā, pilsoniskās sabiedrības un indivīdu līmenī.

Lai pašvaldība veicinātu ANO mērķu sasniegšanu savas patstāvības ietvaros, tām nepieciešama precīza un aktuāla informācija. Līdz šim tāda nebija pieejama – informācija tika apkopota par dalībvalstu teritorijām Eiropas Savienības vai OECD ietvaros, bet nebija īsti iespējams uzzināt par to, vai konkrētā pašvaldība tuvinās vai attālinās no nospraustā rezultāta.

Ilgtspējīga attīstība ir aspekts, kas tieši vai netieši ietekmē ikkatra cilvēka dzīvi. Agenda 2030 ir ANO izstrādātā programma, kura vērsta uz daudzu aktuālu problēmu risināšanu, kā, piemēram, klimata pārmaiņas, dzimumu vienlīdzība un ekonomiskā stabilitāte. Šīs programmas ietvaros ir plānots līdz 2030. gadam sasniegt 17 globālus mērķus, tādējādi ilgtspējīga attīstība mūsdienās arvien vairāk iekļaujas valstu un pašvaldību funkcijās. Ieviešot “Gatavi mērķrādītājam 55%” (angliski 0 Fit for 55)  paketi, kuras mērķis ir samazināt pašreizējās CO₂ emisijas par 55%, daudzos jautājumos tiks dalīta valsts un pašvaldību atbildība, piemēram, vides aizsardzībā un klimata stabilizācijā.

Šobrīd viena no galvenajām problēmām ir politiski akceptētu metodoloģiju trūkums, lai implementētu tik visaptverošu vīziju kā Agenda 2030. LU pētnieku izstrādātais AHDI modelis ir iegūts, apvienojot plaši pazīstamos un izmantotos HDI (tautas attīstība) un EPI (vides aizsardzība) indeksus. Šī indeksa vērtības ES valstīs tika izmantotas pilsētu attīstības indeksa veidošanā (CSDI - City Sustainable Development Index).

CSDI ļauj noteikt ilgtspējīgas attīstības līmeni jebkurā teritorijā, vai tā būtu pilsēta vai vesels novads, papildu tam modelis kalpo arī kā palīgs tālāko attīstības virzienu noteikšanā. Modelī tiek izmantoti pašvaldības funkcionalitātei atbilstoši veikuma rādītāji,  kas izvēlēti no vairāk nekā 100 ANO ekspertu ieteiktajiem valstu raksturojuma indikatoriem. Izmantojot datu izraces metodoloģiju tika atlasīti seši savstarpēji savietojami indikatori ar augstu statistisko nozīmi. Tādejādi tika pierādīts, ka matemātiski atlasītie indikatori pašlaik ir ilgspējīgas attīstības raksturīgākie progresa virzītāji jeb KPI (key performance indicators). 

KPI uzlabošanos veicinošās darbības katra pašvaldība nosaka atkarībā no apstākļiem savā pārvaldāmajā teritorijā. Ievietojot tās modeļa matemātiskajā izteiksmē, ir iespējams aprēķināt ilgspējīgas attīstības rādītāja vērtību attiecīgajai teritorijai un identificēt attīstības procesa stiprās un vājās puses. Pārbaudot iegūto modeli, pētījuma laikā tika veikti aprēķini (dati pirms reformas) deviņām Latvijas valstspilsētām.

Izmantojot piedāvāto rīku, kļūst iespējams objektīvi salīdzināt ierosinātos attīstības projektus (iniciatīvas, darbības) dažādās nozarēs; to kopējās izmaksas parasti pārsniedz pieejamo fiskālo telpu.

Jebkuram projektam ir jāuzlabo viens vai vairāki KPI, tādējādi nodrošinot kopējo ilgtspējīgas attīstības (IA) progresu. Attiecinot šo progresu pret projekta izmaksām, var veikt objektīvu īstenojamo projektu atlasi. Pašvaldības domei, ņemot vērā prioritāros darbības virzienus, rodas objektīvs pamats ierobežoto pašvaldības resursu plānošanai, bet rīks parāda sasniegto progresu. Tas var palīdzēt līdzsvarot starpnozaru saites, piemēram, starp ekonomiku un sabiedrības veselības aprūpi post-COVID-19 laikmetā, minimizējot risku, ka īstermiņa atjaunošanas pasākumi neatbalstīs IA tendenci. 

Pašlaik ir uzsākta pašvaldību, kā arī visas sabiedrības iepazīstināšana ar projektā iegūtajiem rezultātiem. Par projekta izpildi ir nolasīts referāts starptautiskajā zinātniskajā konferencē “20th International Conference Economy&Business” 2021. gadā. Projekts ir prezentēts Latvijas Pašvaldību savienībai un Latvijas Lielo pilsētu asociācijai, ar rezultātiem iepazīstināti arī Valmieras novada pašvaldības un Liepājas valstspilsētas pašvaldības darbinieki.

Pētījuma rezultāts paver iespēju globāla mērķa lokalizācijai, kas balstīta uz pierādījumiem, visu ES Pašvaldību teritorijās.

Pētījuma (LZP-2020/2-0073) autori ir Ģirts Karnītis, Edvīns Karnītis, Māris Pūķis, Jānis Bičevskis, Māra Bičevska, Ronalds Turnis.

Detalizētāka informācija par modeli (t. sk. modeļa matemātiskā izteiksme) ir atrodama projekta autoru zinātniskajā publikācijā, sk., https://doi.org/10.3390/math9222888  

Kontaktpersonas: prof. Edvīns Karnītis (edvins.karnitis@lu.lv), asoc. prof. Māris Pūķis (maris.pukis@lu.lv).