Komunikācijas zinātnes maģistri par starpdisciplinaritāti

Teksts un foto: Vita Zelče, LU SZF profesore

Sestdien, 10. decembrī LU Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas absolventi Egita Gāliņa, Raimonds Gekišs un Ieva Upīte prezentēja savu maģistra darba ietvaros  veikto pētījumu rezultātus Pirmā starpdisciplinārajā Latvijas jauno vēstures pētnieku konferencē, kuru rīkoja LU Vēstures un filozofijas fakultāte un koordinēja doc. Jānis Keruss un prof. Ilgvars Misāns. Konferencē uzstājās LU un Daugavpils Universitātes studenti un absolventi.

Egitas Galiņas pētījums veltīts “pirmskara” Jelgavas nostalģijas reprezentācijai mūsdienu pilsētvidē un iedzīvotāju stāstos. Vārds “pirmskara” kalpo kā metafora, ietverot visu Jelgavas pagātni un arhitektūru līdz pilsētas nopostīšanai Otrā pasaules kara beigās. Pētījums tika veikts ar pamatotas teorijas pieeju, ar kuras palīdzību apkopots un analizēts plašs datu kopums – mutvārdu vēstures intervijas, fotogrāfijas, pilsētvide, tūrisma ceļveži un etnogrāfisko novērojumu piezīmes. Egita Galiņa secina, ka nostalģija pēc “pirmskara” Jelgavas, kas iemieso nožēlu par zaudētajām arhitektūras vērtībām un kultūras, kā arī  ilgas pēc latviskās vides un pilsētas prestiža, pastāv. Raimonds Gekišs analizēja nacionālās identitātes diskursus Latvijas olimpiešu atmiņās. Pētījuma pamatā mutvārdu vēstures intervijas ar Latvijas sportistiem, kuri ieguva olimpiskās medaļas 20. gs. 80. gados, startējot PSRS izlases sastāvā, un trimdas sportistiem un sporta darbiniekiem. Intervijas analizētas ar diskursa vēsturisko pieeju un secināts, ka Latvijas sportistu atmiņstāsti liecina, – viņi sevi un savus panākumus sportā vispirmām kārtām asociēja ar Latviju. Ievas Upītes pētījumā tika iztirzātas Kanādas “Daugavas Vanagu” deju kopas “Daugaviņa” dalībnieku atmiņas par vispārējiem XX Latviešu Dziesmu un X Deju svētkiem 1990. gadā. Tā galvenās metodes – mutvārdu vēstures intervijas un diskursa vēsturiskā analīze. Intervijas vēsta, ka šai vizītei Latvijai un dalībai Dziesmu un Deju svētkos bija īpaša nozīme deju kopas “Daugaviņa” dalībnieku dzīvēs. Šis notikums atstāja būtiskus nospiedumus viņu nacionālajā identitātē. Ieva Upīte pēc konferences atzina, ka “konference paplašināja redzesloku par to, kā vienu pētniecības metodi un pētāmo “materiālu” (mutvārdu vēsturi un atmiņas) var  izmantot dažādiem pētījumiem. Proti, it kā meklējot atbildes līdzīgā pieejā uz tādiem jautājumiem kā – par sporta kustību Latvijas PSR, “pirmskara” Jelgavu vai Dziesmu svētku vēsturi – katri atmiņu stāsti analizēti citādi un izmantotas dažādas teorijas. Tas liecina par pētījumu metožu daudzveidību un parāda aspektus kādos pētnieks var rīkoties tālāk, vai kā papildināt vai attīstīt savu darbu. Proti, konference sniedza jaunas idejas kā var “meklēt atbildes”, intervējot cilvēkus un izmantojot mutvārdu vēsturi”.

Vēstures un filozofijas fakultātes prof. Ilgvars Misāns uzsvēra, ka vēstures pētniecībai no starpdisciplināra skatījuma ir liela nozīme un ka tas bagātina visas zinātņu jomas. “Dalība starpdisciplinārajā vēstures pētnieku konferencē bija lieliska pieredze, lai novērtētu citu pētnieku veikumu, kā arī laba platforma, kur nozares speciālistiem sniegt pārskatu par savu pētījumu. Šāda veida konference būtiski sekmē diskusiju rašanos starp dažādu zinātnes nozaru pārstāvjiem,” atzina konferences dalībnieks Raimonds Gekišs. Viņam piekrita arī Egita Galiņa: “Šī bija pirmā konference, kurā uzstājos referenta lomā. Manuprāt, šādas starpdisciplināras konferences ir ļoti vērtīgas, jo ļauj palūkoties uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem no dažādām pusēm. Biju gandarīta par šo iespēju.”

Konferences ziņojumus plānots publicēt zinātnisko rakstu krājumā. Nākamā starpdisciplinārā Latvijas jauno vēstures pētnieku konference notiks pēc diviem gadiem Daugavpils Universitātē.