Piektdien, 8. aprīlī, LU Sociālo zinātņu fakultātē nu jau septīto reizi notika konkurss "Novadu spēles", kuru rīko Socioloģijas nodaļa un Sociālo un politisko pētījumu institūts sadarbībā ar Latvijas skolām. “Novadu spēles” ir komandu spēle, kurās fakultātes mācībspēki un pētnieki vērtē novadu jauniešu zināšanas par sava novada attīstību un zināšanas par Latviju. Savukārt jauniešiem ir iespēja salīdzināt sevi ar citu novadu jauniešu komandu sniegumu, iepazīt dažādos Latvijas novadus, un kopīgi diskutēt par jauniešu iespējām un lomu sava novada un Latvijas nākotnes veidošanā.

Teksta autore: Baiba Bela, LU SZF Asociētā profesore un vadošā pētniece

 

Piektdien, 8. aprīlī, LU Sociālo zinātņu fakultātē nu jau septīto reizi notika konkurss "Novadu spēles", kuru rīko Socioloģijas nodaļa un Sociālo un politisko pētījumu institūts sadarbībā ar Latvijas skolām.  “Novadu spēles” ir komandu spēle, kurās fakultātes mācībspēki un pētnieki vērtē novadu jauniešu zināšanas par sava novada attīstību un zināšanas par Latviju. Savukārt jauniešiem ir iespēja salīdzināt sevi ar citu novadu jauniešu komandu sniegumu, iepazīt dažādos Latvijas novadus, un kopīgi diskutēt par jauniešu iespējām un lomu sava novada un Latvijas nākotnes veidošanā. 

 

 

“Novadu spēles” katru gadu tiek veidotas saistībā ar kādu Latvijas attīstības jautājumu, spēļu tēmu saistot ar aktuālajiem pētniecības projektiem LU SZF Sociālo un politisko pētījumu institūtā. Šogad spēles tika rīkotas sadarbībā ar valsts pētījumu programmas SUSTINNO projektu “Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija”, tādēļ spēļu tēma ir saistīta reģionālo attīstību un sociālajām inovācijām. Pētniekiem tā ir iespēja paskatīties uz attīstības procesiem novados ar vidusskolnieku acīm.

 

„Novadu spēlēs” šogad piedalījās komandas no sešām Latvijas vidusskolām - Alūksnes novada vidusskolas, Babītes vidusskolas, Iecavas vidusskolas, Jaunjelgavas vidusskolas, Rīgas 88. vidusskolas un Stopiņu novada Jauniešu domes, kuras komandā ir vairāku skolu audzēkņi.

 

Spēļu pirmajā kārtā vidusskolēni skolotāja vadībā izstrādāja pētnieciskos darbus, kuros raksturoja savu novadu. Spēļu otrajā kārtā vidusskolnieki iepazīstināja ar savas komandas un novada vizītkarti, atbildēja uz erudīcijas jautājumiem un divu komandu sadarbībā veidoja savu vīziju par novada attīstību un sociālajām inovācijām. Pētnieciskā darba un vizītkartes veidošana ļauj skolēniem pašiem labāk iepazīt savu novadu - tā cilvēkus, kultūras objektus, saimniecisko darbību, izglītības iespējas, vēlreiz novērtēt skaistākās vietas, ar kurām iepazīstināt citus. Spēļu dalībniekiem tā ir arī iespēja uzzināt daudz jauna par citiem novadiem, kā arī mācīties vienam no otra dažādus radošus paņēmienus, kā interesantā veidā pastāstīt par sevi citiem, jo novada vizītkaršu veidošanai daudzas skolu komandas pieiet patiešām radoši. Sarunā ar skolotājiem noskaidrojās, ka vidusskolēni  izdara daudz vairāk, nekā žūrija redz, vērtējot iesniegtos darbus un komandu sniegumu spēļu laikā. Piemēram, Alūksnes skolas komanda bija apceļojusi visus 15 Alūksnes novada pagastus, katrā meklējot interesantākās vietas, par kurām pastāstīt; Babītes un Jaunjelgavas skolu komandas tikās ar novada Domes priekšsēdētāju, lai uzzinātu vairāk par to, kas novadā notiek un par novada attīstības iecerēm; Stopiņu novada Jauniešu domes komanda apmeklēja vienu no novada uzņēmumiem un pēc spēlēm apmeklēs vēl divus. Šo sarakstu varētu arī turpināt. Tikmēr žūrija ievēroja, ka gan mājasdarbos, gan komandu vizītkartēs vidusskolnieki pievērš uzmanību videi, kultūrai (gan kultūrvēsturiskiem objektiem, gan kultūras un sabiedriskiem pasākumiem), arī izglītības un brīvā laika pavadīšanas iespējām novadā, bet retāk vai formālāk aplūko saimniecisko darbību novadā. Arī komandu sadarbības uzdevumā vidusskolnieku idejas palika zināmā rāmjos, kas žūriju rosina domāt, ka varbūt arī mācību ikdienā skolā nav daudz vietas skatījumam uz attīstības jautājumiem un jaunām pieejām it kā pazīstamās situācijās. Abas pirmās vietas ieguvušās skolas mājasdarbos parādīja dziļāku izpratni un interesi par sociālajām inovācijām savos novados, kā arī grupas darbā (izlozē tām iekrita strādāt kopā, kas abām izrādījās ieguvums) demonstrēja radošāku pieeju, mums labi zināmo tūrisma un veloceliņu ideju attīstot mazliet jaunā formātā, tur ietverot pat labdarības iespējas, un atraktīvi pasniedzot savu ideju žūrijai.

 

 

Šogad “Novadu spēlēs” 1. vietu ieguva Babītes vidusskolas komanda, 2. vietu Stopiņu novada Jauniešu domes komanda un 3. vietu Jaunjelgavas vidusskolas komanda. Spēļu organizētāji izteica pateicību arī skolotājām Ilonai Apsītei (Alūksnes vidusskola), Diānai Eglītei (Babītes vidusskola), Lienei Logvinai (Iecavas vidusskola), Ilgai Bruņeniecei (Jaunjelgavas vidusskola), Oksanai Solovjovai (Rīgas 88. vidusskola) un Stopiņu novada Jauniešu domes vadītājai Elīnai Siliņai, kuras jauniešus atbalstīja un iedvesmoja mājasdarbu tapšanas laikā un spēļu gaitā.

 

Arī šogad “Novadu spēles” parādīja vidusskolu jauniešus kā zinošus un savas pilsētas vai novada nākotnē ieinteresētus. Apkopojot nu jau septiņus gadus krāto pieredzi novadu spēļu veidotāji secina, ka ir jāmeklē jaunas sadarbības formas starp augstskolām un skolām, lai ļautu košāk uzplaukt jauniešu potenciālam un radošumam, plašāk paskatīties uz attīstības jautājumiem, ar lielāku pārliecību apzināties sevi kā pārmaiņu rosinātājus un ieraudzīt daudzveidīgākas attīstības iespējas savos novados.

Dalīties