LU pētnieces modelis ļaus novērtēt Latvijas pozīciju un attīstību Zaļā kursa mērķu izpildei

Patērētāju sabiedrība diktē savus noteikumus

“Resursu degradācija, ierobežoti resursi, ekoloģiskās problēmas, klimata pārmaiņas. Mūsu planēta zeme vairs nespēj absorbēt atkritumus, tādēļ ir nopietni jādomā par pārmaiņām, kā mainīt paradumus un tautsaimniecības procesus. Ja 17.-19. gadsimts zīmīgs kā ražošanas periods, kad notika neatjaunojamo resursu izmantošanas pieaugums, tad līdz 21. gadsimta beigām līdztekus iezīmējas pārapdzīvotība – 11,5 miljardi cilvēku. Zinātnieki vērš uzmanību, ka šodien nevar fokusēties tikai uz ekonomiskiem jautājumiem, kopējai labklājībai ir jādomā arī par vidi un sociāliem jautājumiem,” pētījuma tēmas aktualitāti iezīmē Inese Pelša.

Doktorante stāsta, ka pētījuma uzdevums ir jaunais ekonometriskais modelis, kurš raksturotu Zaļā kursa mērķu izpildi transporta jomā un noteiktu, kādai ir jābūt valsts politikai, lai minimizētu siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) un veicinātu integrētu transporta sistēmu, kas nodrošina drošu, efektīvu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti.

Pētījuma rezultāti, ieguvumi

Modeļa ietvaros tiks izvērtēta viena no būtiskākajām SEG nozarēm – transporta nozare, identificējot būtiskākos faktorus. Faktiski tiks izstrādāts modelis, kas ļaus novērtēt, kāda ir Latvijas pozīcija un kādas ir Latvijas attīstības tendences, lai īstenotu ilgtspējīgu attīstību un nodrošinātu Zaļā kursa mērķu izpildi. Modeļa ietvaros būs izstrādāti scenāriji, lai tiktu veicināta integrēta transporta sistēma, kas dod ieguldījumu pārējā uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni.

“Ja šādu modeli izveidot ar attīstības tendencēm, modelis ļaus saprast, kāda rīcībpolitika būtu jāīsteno, lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus. Papildus ieguvums ir arī Latvijas Universitātes zinātniskās kapacitātes celšana ilgtspējīgas attīstības jomā,” uzsver pētniece.

Valsts ilgtspējīgai rīcībpolitikai ir svarīga nozīme

Latvijas Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021-2027. gadam ir noteikts, ka kopējās SEG transporta sektorā 2027. gadā jāsamazina par 28%, salīdzinot ar 2017. gadu. Savukārt bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvars visu transportlīdzekļu skaitā 2027. gadā būtu jābūt vismaz 2%.

Tajā pašā laikā Latvijas transporta nozares problēmjautājumi ir vēl aizvien aktuāli. Piemēram, salīdzinoši vecs autoparks (vidējais vecums ir 12,6 gadi), kurā dominē ar dīzeļdegvielu un benzīnu darbināmi transportlīdzekļi. Zems atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas un elektroenerģijas patēriņš transportā, kā arī arvien pieaugošs privāto transportlīdzekļu un mazāks sabiedriskā transporta lietojums ir šo mērķu drīzāk kavējošais, nekā veicinošais faktors.

Laiks, kad virzāmies uz aprites ekonomikas principiem

Kopumā Eiropas Savienībā transports rada 25% siltumnīcefektu gāzu emisiju, un to apjoms arvien palielinās. “Zaļā kursa” mērķis transporta nozarē, virzoties uz klimatneitralitāti, ir līdz 2050. gadam samazināt šīs emisijas par 90%. Pārstāt subsidēt fosilo degvielu, veicināt oglekļneitrālu sabiedrisko transportu, veidot elektrotransporta uzlādes infrastruktūru (2030. g. > 1 milj. uzlādes infrastruktūra), kā arī citi atbalsta pasākumi.

Tādējādi “Zaļais kurss” paredz, ka 2050. gadā Eiropa būs pirmā klimatneitrāla pasaules daļa. Līdz 2030. gadam samazināsies siltumnīcasefekta gāzu emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Stimulēt rūpniecību pāriet uz nepiesārņojošu aprites ekonomiku, tiekties uz nulles piesārņojumu ar mērķi panākt no toksīniem brīvu vidi, saglabāt un atjaunot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību, izveidot taisnīgu, veselīgu un vidi saudzējošu pārtikas sistēmu, paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti – tie ir tikai daži no starptautisko organizāciju mērķiem.

“Mazāki ir vairāk,” atgādina pētniece I.Pelša, akcentējot, ka ilgtspējīga attīstība nodrošina savas un mūsdienu paaudzes vajadzības, neradot grūtības nākamām paaudzēm.

Ineses Pelšas uzstāšanās video LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienā:https://www.youtube.com/watch?v=VGkB1CH8Y9U