LU konference
Pagājušās nedēļas ceturtdienā Latvijas Sociologu asociācijas (LSA) un Latvijas Universitātes Socioloģijas nodaļas kopīgi rīkotais izglītojoši-zinātniskais pasākums Humanitāro un Sociālo zinātņu pētījumu centrā pulcēja pilnu zāli. Divu stundu garumā uzmanība tika veltīta interneta aptaujām jeb CAWI (computer assisted web interview) - sākumā par savu pieredzi, izmantojot interneta aptaujas metodi (datu aptaujas veidu efekta analīzi, neatbildētību, respondentu sasniegšanu, svarošanu utt.) stāstīja sociologi un LSA biedri Inta Mieriņa un Jānis Daugavietis, savukārt otrajā daļā galvenā uzmanība tika pievērsta uzņēmumiem, kas piedāvā interneta aptaujas pakalpojumus, ieskaitot t.d. interneta paneļus. Diskusijā piedalījās Lattelecom, TNS Kantar, Norstat Latvija, Edurio, RSU un Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvji. Auditoriju pamatā veidoja universitāšu un institūtu darbinieki un privāto pētniecisko organizāciju pārstāvji, kā arī valsts pārvaldes pārstāvji.
Jānis Daugavietis pievērsās aptaujas veidu ietekmes analīzei, parādot, ka veicot aptaujas dažādos veidos (tiešā intervija [CAPI], telefonintervija [CATI] vai interneta aptauja [CAWI]), atsevišķos gadījumos var iegūt atšķirīgus datus, un aplūkojot šādas ietekmes iemeslus. Šie jautājumi ir aktuāli saistībā ar datu kvalitāti, kā arī aptaujas veidu īpatsvara izmaiņām - interneta aptaujas tiek arvien plašāk lietotas dažāda veida pētījumos. Klātesošiem aptaujas veidu ietekme tika demonstrēta ar CSP ‘Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma’ (2014) datu analīzes piemēru, salīdzinoši aplūkojot respondentu atbildes trīs īpaši izveidotās apakšizlasēs (CATI, CAPI un CAWI), kurās respondenti atlasīti sekojot izlašu piekārtošanas (sample matching) principam. Tika parādīts, ka zināmas atšķirības respondentu atbildēs biežāk parādās sensitīvos jautājumos (piemēram, veselības pašnovērtējumā), un tas atbilst dominējošajam viedoklim attiecīgajā zinātniskajā literatūrā: respondenti sniedz patiesākas atbildes uz sensitīviem jautājumiem un par sociāli nevēlamām rīcībām tieši CAWI, kur viņiem nav tieši jāsaskaras ar intervētāju. Tas iesāka diskusiju gan par iespējamiem skaidrojumiem (ieskaitot jautājumu par to, kam respondents melos vairāk - intervētājam vai pats sev, kā arī norādot uz kultūratšķirībām šajā ziņā), gan par šo atšķirību būtiskumu.
Savukārt Inta Mieriņa iepazīstināja ar interneta aptauju pētījumā “Latvijas emigrantu kopienas”, vispirms izskaidrojot grūtības sasniegt emigrantus kā grupu (jo īpaši vairāk nekā vienā pilsētā vai valstī vienlaikus) un par citu emigrantu kopienu pētījumu ierobežojumiem, pēc tam pievēršoties līdz šim Latvijā lielākajai emigrantu aptaujai, kas tika veikta internetā ar CAWI metodi 2014. gadā (pētījuma rezultāti publicēti grāmatā “Emigrantu kopienas: Cerību diaspora” 2016. gadā [https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/zinas/2016/FSI_Ceribu_diaspora_pub.pdf]). Inta Mieriņa stāstīja par to, kādā veidā izdevās panākt ļoti lielu izlasi un sasniegt dažādas emigrantu sociālās grupas - par mediju kampaņu, dažādiem rekrutēšanas kanāliem, lietotājam maksimāli draudzīgas anketas veidošanu, sociāli demogrāfisko faktoru ietekmi uz respondenci un citiem jautājumiem. Atsevišķa uzmanība tik veltīta datu svarošanai, lai iegūtie rezultāti varētu tikt interpretēti kā reprezentatīvi.
Diskusijas daļā savukārt piedalījās nozares pārstāvji, atbildot uz jautājumiem par tendencēm, reprezentativitāti, interneta paneļa veidošanu, aptaujas jautājumu un atbilžu skalu specifiku interneta aptaujās, izmaksām un citiem. Latvijā vērojama tā pati tendence, kas citur Eiropā un attīstītajās valstīs - cilvēki ir noguruši no aptaujām, intervētājiem arvien grūtāk iekļūt mājokļos un turpina pieaugt CAWI aptauju īpatsvars. Nākotnē, visdrīzāk, pieaugs tendence vienā pētījumā izmantot dažādus datu avotus un to iegūšanas veidus, citu starpā izmantojot arī vairākus aptauju veidus, īpaši mārketinga pētījumos. CSP uzskata, ka viskvalitatīvākais datu ievācējs joprojām ir intervētājs, tai pat laikā praktiski katrs CSP sociālais apsekojums (personu un mājsaimniecību aptaujas) pēdējos gados notiek arī interneta vidē, vienlaikus ar tradicionālajām tiešajām aptaujām dzīvesvietā un telefonintervjām, un CAWI atbildētība un īpatsvars sasniegtajās izlasēs nemitīgi pieaug.
Līdz ar internetaptauju plašo izmantojumu, diskusijā tika veltīts daudz uzmanības jautājumiem par reprezentativitāti un kvalitātes kontroli (piemēram, dalībnieku rekrutēšanu, izlases veidošanu). Diskusijā tika konstatēts, ka pastāv būtiskas atšķirības prasībās pret datiem mārketinga pētījumos un akadēmiskajos pētījumos - pirmajos bieži pietiek ar salīdzinoši ticamiem datiem, kamēr CSP un akadēmiskos pētījumos kvalitātes prasības ir krietni striktākas. Turklāt CAWI izmantošana akadēmiskajā vidē dažādās pētnieciskajās jomās ir atšķirīga - dažas ir konservatīvākas (piem., ārsti un sabiedrības veselības pētnieki), dažas - atvērtākas (piem., sociologi).
Auditorijai svarīgs bija jautājums par t.d. interneta paneļa veidošanu, jo tas liecina par pakalpojuma kvalitāti. Vislētākais interneta aptaujas risinājums ir līdz brīdim, kamēr aptaujāt var jebkuru, kurš panelī rekrutēts pašizlases veidā caur banneri “delfos” vai uzņēmuma mājaslapā. Tikko izlases kontrole un kvalitāte kļūst būtiska, izmaksas kļūst dārgākas, toties ļauj izvairīties no “profesionāliem” atbildētājiem, kuri “medī” balvas un bonusus, kuri paredzēti respondentu motivēšanai vai arī no riska, ka paneļa dalībnieki visu laiku ir vieni un tie paši, piedevām vienlaikus ‘piestrādājot’ vairāk nekā vienā uzņēmuma panelī. Tika runāts arī par problēmām, ko rada nerespondence. Piemēram, kaut arī jaunieši ir aktīvākie interneta lietotāji, viņi nav motivēti piedalīties aptaujās (sevišķi, ja tā aizņem vairāk nekā 10 minūtes laika, ir ar gariem un sarežģītiem jautājumiem) un līdz ar to dažbrīd labāk noder citas metodes, ieskaitot kvalitatīvās.
Noslēgumā diskusijas dalībnieki un publika vienojās, ka atsevišķos gadījumos (ja runa ir par sensitīvu pētījuma tēmu vai ģenerālkopa praktiski nav sasniedzama finansiālu iemeslu dēļ, kā tas bija Latvijas emigrācijas pētījuma gadījumā), interneta aptaujas ir laba izvēle.
