Konferencē no dažādiem aspektiem (ekonomiskā, institucionālā, politiskā un personiskā) tika apspriesta akadēmiskā brīvība un iespējamie draudi tās pastāvēšanai.
Konference uzskatāma par sākumpunktu, lai apzinātu aktuālos izaicinājumus neatkarīgai pētniecībai Eiropā un virzītu radošus un drosmīgus risinājumus akadēmiskās brīvības aizsardzībai. Konferencē visi klātesošie jauno zinātnieku apvienību pārstāvji vienbalsīgi apliecināja savu apņemšanos pabeigt Stokholmas hartu par akadēmisko brīvību un īstenot tuvākajā laikā pieņemtās galīgās versijas ratifikāciju savu valstu jauno zinātnieku apvienībās.
Politologs, pēcdoktorantūras pētnieks Lars Pelke no Vācijas, Friedrich-Alexander-Universität Erlangen-Nürnberg dalījās ar atziņām no sava pētniecības projekta par situāciju akadēmiskajā brīvībā gandrīz 200 valstīs. Saskaņā ar pētījuma projekta sadarbības partnera V-Dem institūta datiem – akadēmiskā brīvība ir pazeminājusies vairāk nekā uz pusi. Secināts, ka valstīs, kurās ir spēcīgi demokrātija, arī akadēmiskā brīvība ir spēcīga, taču daudzās valstīs akadēmiskā brīvība kļūst apdraudēta. Pētnieks ieteica: “Lai aizsargātu akadēmisko brīvību, aizsargājiet liberālo demokrātiju."
Konferences darba grupās tika aktualizēts jautājums par akadēmisko līderību, pievēršot uzmanību veiksmīgas līderības īstenošanai un arī jautājumiem, kā uzlabot individuālas līderības prasmes un spējas.