”Esmu gandarīta par īstenoto pētījumu un izcilajiem Latvijas Zinātnes padomes ekspertu vērtējumiem. Par izcilību pētījums novērtēts uz 95%, par ietekmi uz 90% un par kapacitāti uz 100%. Tika atzīts, ka pētījumā izmantota moderna metodoloģija, kas nodrošina augstu zinātnisko kvalitāti. Pētījums ilga 30 mēnešus, pētījuma izstrādes gaitā izdevās piesaistīt un veiksmīgi sadarboties ar starptautisko lidostu Rīga (RIX),” atzīst pētījuma īstenotāja Inese Āboliņa.
Projekta partneris RIX lidosta sadarbojās visos ar projektu saistītos jautājumos. Pēcdoktorantūras pētniece ir iepazīstinājusi ar pētījuma rezultātiem starptautiskās konferencēs un dažādās akadēmiskās un sabiedriskās aktivitātēs. Turpinot pēcdoktorantūras pētnieciskās kapacitātes palielināšanu, Dr. Inese Āboliņa īsteno vairākus jaunus pētniecības projektus. Ļoti atzinīgi novērtēta pēcdoktorantes izveidota pētnieku grupa, kas tiek uzskatīts par svarīgu un zinātniski perspektīvu faktu.
Pētījuma mērķis bija atklāt Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centra – RIX lidostas pasažieru apmierinātību ar digitāliem pašapkalpošanās pakalpojumiem, izstrādāt rīcībpolitikas rekomendācijas starpnozaru politikas veidotājiem, iedrošinot pasažierus izmantot drošus, ātrus, saprotamus un ērtus bezkontakta lidostas pakalpojumus, kas pieejami visiem pasažieriem, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izglītības, valodas zināšanām, fiziskajām īpašībām, invaliditātes, piekļuves internetam un modernajām viedierīcēm, lai veicinātu pasažieru plūsmas atjaunošanu un RIX lidostas biznesa attīstību.
Mērķis ir sasniegts, pētot tehnoloģiju un indivīda mijiedarbību, kas noteikts LU cilvēkresursu attīstības plānā kā prioritāra izcilības joma, analizējot pasažieru apmierinātību un tehnoloģiskās iespējas, izstrādājot rīcībpolitikas rekomendācijas un iedrošinot pasažierus izmantot digitālos pašapkalpošanās pakalpojumus. Pētījuma rezultātā radīti novatoriski risinājumi lidostas biznesa attīstībai un pakalpojumu pielāgošanai mainīgajiem apstākļiem Covid-19 pandēmijas dēļ, lai atjaunotu pasažieru plūsmu un, lai panāktu būtisku uzlabojumu esošajos procesos.
Šī pētījuma galvenais rezultāts bija izstrādāt zinātniski pamatotas, pierādījumos balstītas rīcībpolitikas rekomendācijas un piedāvāt tās politikas veidotājiem.
Lai spriestu par visas populācijas lidostas digitālo pakalpojumu izmantošanas apmierinātību, sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veidota omnibus aptauja, kurā piedalījās 1315 respondentu. Lai iegūtu ekspertu viedokli intervēti vietējie un starptautiskie nozares profesionāļi. Izstrādāts šķērsgriezuma pētījuma dizains, izmantojot jaukto metodoloģiju.Statistikas aprēķiniem iegūtie dati analizēti RStudio programmatūras vidē un vizualizēti ar MS Power BI. Daļēji strukturētās intervijas analizētas ar kvalitatīvo datu apstrādes metodi NVivo 12.
Pētījuma kopējās izmaksas bija 111,504.90 EUR. No tām 94,779.15 EUR bija Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējuma atbalsts; 11,150.48 EUR - attiecināmais valsts budžeta finansējums un 5,575.27 EUR - LU finansējums.
Pētījuma atslēgvārdi: digitālie pašapkalpošanās procesi; pasažieru piesaistes rīcībpolitika; bezkontakta lidosta.
Informācija par pētniecības projekta gaitu atspoguļota: www.lu.lv/zinatne/programmas-un-projekti/es-strukturfondi/1112-pasakums-pecdoktoranturas-petniecibas-atbalsts-4-karta/pasazieru-pakalpojumu-digitalizacija-starptautiskaja-lidosta-riga-passdigi/