Pasaules sociologi nedēļu diskutē par varu, vardarbību un taisnīgumu

No 15. līdz 21. jūlijam Toronto (Kanādā) notika Starptautiskās sociologu asociācijas rīkotais XIX Pasaules kongress socioloģijā. Diskusiju centrālā tēma skāra jautājumus par varas un vardarbības dažādajām izpausmēm sociālajās struktūrās un attiecībās, saistībā ar rasi, dzimumu, nabadzību, karu, piespiedu migrāciju, koloniālismu, pirmiedzīvotāju un minoritāšu diskrimināciju. Tika diskutēts par globālas publiskas socioloģijas nepieciešamību, lai uzrunātu šos jautājumus, veidojot taisnīgāku pasauli. Kongress pulcēja vairāk kā 5000 sociologu no vairāk kā 100 valstīm, sniedzot iespēju dzirdēt nozares vadošo pētnieku referātus un diskusijas, kā arī iepazīt jaunāko pētījumu rezultātu un dažādu valstu sociologu pētījumu tēmas. No Latvijas kongresā piedalījās tikai LU SZF Socioloģijas nodaļas asociētā profesore un SPPI vadošā pētniece Baiba Bela, pētījumu virzienā “Biogrāfija un sabiedrība” sniedzot referātu par ētikas problēmām jūtīgu sociālu grupu izpētē.   Kongresā tika uzsvērts, ka vardarbības jautājumi ir bijuši socioloģijas uzmanības lokā līdz Otrajam pasaules karam, pēc tam uzmanība tiek pievērsta noziedzīgai rīcībai, kopumā dominējot uzskatam, ka karš nedrīkst atkārtoties un sabiedrībai ir jākļūst arvien miermīlīgākai. Ņemot vērā vardarbības un konfliktu pieaugumu un izplatību 21. gadsimta sākumā, varas attiecībām un vardarbības jautājumiem ir atkal jāpievērš dziļāka uzmanība. Kongresā tika aplūkots ļoti plašs ar varu, vardarbību un taisnīgumu saistītu tēmu loks - no džihādistiem Rietumvalstīs, bijušiem karavīriem-bērniem Ugandā līdz pat arābu pavasarim, sieviešu aktīvismam un varas jautājumiem Universitātēs.   Starp citu, laikā no 2011-2015 gadam vairāk kā 60 valstu universitātēs notikuši ap 330 uzbrukumi studentiem un mācībspēkiem. Daudzās valstīs, kā Indijā un Turcijā, augstskolās tiek ierobežota vārda brīvība. Arī jautājums par akadēmisko brīvību universitātēs ir fundamentāls un tika diskutēts par to, vai akadēmiskas izaugsmes un pētniecības brīvība vairs ir iespējama. Akadēmisko brīvību apdraud universitāšu cīņa par vietām ranžējumos, kas saistīta ar varas attiecībām globālajā zināšanu ekonomikā - zināšanas, kuras radītas noteiktās vietās (lielās universitātēs, kuras ranžējumos ieņem augstas vietas) tiek vērtētas kā vērtīgākas (nekā tās zināšanas, kas tiek radītas mazās, lokālās, specializētās augstskolās). Akadēmisko brīvību apdraud arī sarūkošs finansējums un vairākkārt kongresa laikā tika uzsvērts, ka arvien pieaug akadēmiskais prekariāts (nedroša nodarbinātība) un situācija, ka lielo grantu piesaistītāji “izpērk” sevi no nepieciešamības mācīt - mācīšana kopumā kļūst par tādu kā zemāka līmeņa aktivitāti (galu galā universitāšu ranžējumos skaitās tikai publikācijas augstu novērtētos žurnālos). Diskusijās tika lietoti tādi jēdzieni kā grant-hunting un academic factory-working, kas augstskolu darbā sāk dominēt pār universitāšu tradicionālo misiju.  Pārsteidzoši, ka vienas un tās pašas problēmas akadēmiskā un pētnieciskā darba savienošanā un taisnīgā novērtēšanā tika minētas visu kontinentu pārstāvju ziņojumos - pieaugoša slodze par sarūkošu samaksu (vienlaicīgi pieaugot nepilna laika nodarbinātībai), neatrisinātas problēmas saistībā ar akadēmiskā un pētnieciskā darba līdzsvarošanu, universitāšu kļūšana par korporatīviem uzņēmumiem (kuros menedžerisma pieeja dominē par akadēmisko brīvību - nozīme ir tikai tam, kas augstskolai nes naudu).   Kopumā tika gūta ļoti vērtīga pieredze migrācijai, attīstībai, sociālo jautājumu izpētei veltīto sekciju darbā, kā arī gūtas jaunas idejas kvalitatīvo pētījumu pielietojumā, biogrāfisko pētījumu metodoloģijā un teorētiskā konceptualizācijā.   Darbs konferences sekcijās katru dienu sākās 8.30 un noslēdzās 19.30, bet dažādi pasākumi un diskusijas risinājās līdz pat 21.30     Atpūta pēc nolasīta referāta garās dienas - Toronto skats no kuģīša   Kanādā ir rosīga latviešu diasporas dzīve. Pateicoties latviešu zinātniecei Astrīde Sīlis, nedēļas nogalē bija iespēja apmeklēt latviešu centru Sidrabene, kas atrodas netālu no Hamiltonas, un piedalīties dievaklpojumā kopā ar latviešu bērnu nometnes dalībniekiem.