Akadēmiskais centrs
Forumi “Latvijas vērtības” ir jauna iniciatīva, ko veido nodibinājums “Latvijas nacionālo vērtību fonds”, lai diskutētu par pašreizējo situāciju reģionos saistībā ar darbaspēka problemātiku, remigrāciju un dzīves vidi. Forumu ciklā plānoti pieci forumi, pa vienam katrā Latvijas plānošanas reģionā. Notikuši jau divi - Ludzā un Cēsīs. Pie apaļā galda diskusijās iesaistījās pašvaldību cilvēki, uzņēmēji, Vides ministrijas un Valsts nodarbinātības aģentūras pārstāvji, ALTUM, Darba devēju konfederācijas, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji un citas ieinteresētās puses. Zinātnieku skatījumu uz reģionu attīstību un remigrācijas jautājumiem pārstāvēja Latvijas Universitātes, socioloģe, asociētā profesore Baiba Bela.
Forumos “Latvijas vērtības” Ludzā un Cēsīs aplūkoja pakalpojumu pieejamību ģimenēm ar bērniem (izglītības un mājokļa jautājumus), uzņēmējdarbības vidi reģionos un remigrantu pieredzi, ar kuru iepazīstināja remigrācijas koordinatores. Tās pašas tēmas plānots skart arī forumos citos plānošanas reģionos, lai veidotu salīdzinošu skatījumu.
Šobrīd visā Latvijā uzņēmēji saskaras ar darbaroku trūkumu, tādēļ forumu veidotāji diskusijā akcentēja gan faktorus, kas varētu veicināt iekšējo darbaspēka migrāciju, gan remigrāciju, gan bezdarbnieku iekļaušanu darba tirgū. Iezīmējās būtiskas atšķirības starp problēmu interpretāciju un risinājumu meklējumiem Latgalē un Vidzemē. Ļoti kritiska situācija iezīmējās Latgalē, kur joprojām ir augstākie bezdarba rādītāji Latvijā - kamēr Latvijā kopumā reģistrētā bezdarba līmenis šī gada jūlijā bija 6,4%, Latgalē tas ir 14,7% (NVA dati). Tajā pašā laikā tieši Latgalē darba devēji sūdzējās par strādātgribētāju trūkumu, neatbilstošu kvalifikāciju, augstajām prasībām pret darba devēju (bez zemām pret sevi), zemu darba ražīgumu, cilvēku atkarību no balstiem un nevelēšanos strādāt. Būtu vērtīgi uzklausīt arī bezdarbnieku un darba ņēmēju viedokli.
Remigrācijas pētījumu kontekstā bija nozīmīgs remigrācijas koordinatoru stāstītais par atgriešanās veiksmes stāstiem un arī par problēmām, ar kurām saskaras remigranti. Piemēram - bērnus skolā apceļ akcenta dēļ vai ģimeni vietējā kopienā ne visi pieņem atpakaļ kā savējos.
Kopumā forumi iecerēti nevis kā kārtējā runāšanas platforma, bet ar mērķi iekustināt pozitīvas pārmaiņas un rast risinājumus esošām problēmām. Pirmie forumi vairāk šķita kā iespēja izreaģēt - Ludzā vairāk daloties savās problēmās, Cēsīs - ar labās prakses piemēriem. Šķiet, arī runāšanai ir būtiska nozīme - tā ļauj dažādiem redzējumiem tikt sadzirdētiem, izkāpt no sava “informācijas burbuļa” un mācīties vienam no otra. Kā arī pārliecināties, ka sarežģītas problēmas vienkāršā veidā nav atrisināmas, lai kā mums to gribētos.
Foto: Ivars Ķezberis
Forumos “Latvijas vērtības” Ludzā un Cēsīs aplūkoja pakalpojumu pieejamību ģimenēm ar bērniem (izglītības un mājokļa jautājumus), uzņēmējdarbības vidi reģionos un remigrantu pieredzi, ar kuru iepazīstināja remigrācijas koordinatores. Tās pašas tēmas plānots skart arī forumos citos plānošanas reģionos, lai veidotu salīdzinošu skatījumu.
Šobrīd visā Latvijā uzņēmēji saskaras ar darbaroku trūkumu, tādēļ forumu veidotāji diskusijā akcentēja gan faktorus, kas varētu veicināt iekšējo darbaspēka migrāciju, gan remigrāciju, gan bezdarbnieku iekļaušanu darba tirgū. Iezīmējās būtiskas atšķirības starp problēmu interpretāciju un risinājumu meklējumiem Latgalē un Vidzemē. Ļoti kritiska situācija iezīmējās Latgalē, kur joprojām ir augstākie bezdarba rādītāji Latvijā - kamēr Latvijā kopumā reģistrētā bezdarba līmenis šī gada jūlijā bija 6,4%, Latgalē tas ir 14,7% (NVA dati). Tajā pašā laikā tieši Latgalē darba devēji sūdzējās par strādātgribētāju trūkumu, neatbilstošu kvalifikāciju, augstajām prasībām pret darba devēju (bez zemām pret sevi), zemu darba ražīgumu, cilvēku atkarību no balstiem un nevelēšanos strādāt. Būtu vērtīgi uzklausīt arī bezdarbnieku un darba ņēmēju viedokli.
Remigrācijas pētījumu kontekstā bija nozīmīgs remigrācijas koordinatoru stāstītais par atgriešanās veiksmes stāstiem un arī par problēmām, ar kurām saskaras remigranti. Piemēram - bērnus skolā apceļ akcenta dēļ vai ģimeni vietējā kopienā ne visi pieņem atpakaļ kā savējos.
Kopumā forumi iecerēti nevis kā kārtējā runāšanas platforma, bet ar mērķi iekustināt pozitīvas pārmaiņas un rast risinājumus esošām problēmām. Pirmie forumi vairāk šķita kā iespēja izreaģēt - Ludzā vairāk daloties savās problēmās, Cēsīs - ar labās prakses piemēriem. Šķiet, arī runāšanai ir būtiska nozīme - tā ļauj dažādiem redzējumiem tikt sadzirdētiem, izkāpt no sava “informācijas burbuļa” un mācīties vienam no otra. Kā arī pārliecināties, ka sarežģītas problēmas vienkāršā veidā nav atrisināmas, lai kā mums to gribētos.
Foto: Ivars Ķezberis
